Latvijas Ekonomikas ministrija (EM) detalizēu reemigrācijas plānu valdībā plāno iesniegt aprīļa beigās, aģentūrai BNS pastāstīja ekonomikas ministra Daniela Pavļuta preses sekretāre Daiga Grūbe.
Plānu vajadzēja valdībā iesniegt līdz 2. aprīlim, taču vairākas ministrijas kavējušās ar informācijas sniegšanu un saskaņošanu.

“Mēs bijām lūguši Iekšlietu, Izglītības un zinātnes, Labklājības, Ārlietu un Tieslietu ministrijām sagatavot nepieciešamo informāciju laikus, bet tās mums atsūtīja nepilnīgu informāciju ar nekonkrētiem mērķu sasniegšanas termiņiem, kā arī nepieciešamajiem budžeta līdzekļiem,” klāstīja Grūbe.

Viņa norādīja, ka EM lūgusi sniegt ministrijām precīzu informāciju un paredzēts sasaukt vēl vienu plāna izstrādes darba grupas tikšanos, lai visu informāciju saskaņotu. “Plānojam, ka detalizētu reemigrācijas plānu valdībā mēs varētu iesniegt aprīļa beigās,” piebilda ekonomikas ministra preses sekretāre.

Valdība janvāra beigās atbalstīja priekšlikumus reemigrācijas atbalsta pasākumu plānam un uzdeva līdz 2. aprīlim visām iesaistītajām pusēm izstrādāt detalizēu to kompetencē esošo pasākumu ieviešanas plānu un to īstenošanai paredzēto finansējumu 2014.gada budžetā. Atbilstoši identificētajiem pasākumu virzieniem un to risinājumiem detalizētajā rīcības plānā jābūt iekļautiem konkrētiem ieviešanas instrumentiem, nepieciešamajam finansējumam un tā avotiem, kā arī termiņiem un atbildīgajiem.

Reemigrācijas plāna galvenais mērķis ir sniegt praktisku palīdzību emigrējušiem iedzīvotājiem, viņu ģimenēm, kas vēlas atgriezties un ir gatavi to darīt, lai strādātu Latvijā, dibinātu uzņēmumu vai attīstītu biznesa saiknes ar Latviju.

Plānu pērnā gada otrajā pusē izstrādāja valsts iestāžu, diasporas organizāciju, darba devēju, arodbiedrību un pašvaldības pārstāvji. Plāna darba grupa piedāvā astoņus pasākumu virzienus labvēlīgu reemigrācijas apstākļu veidošanai ‒ vienas pieturas aģentūras noteikšana, kas palīdzētu orientēties nepieciešamajās darbībās ar valsts iestādēm, darba tirgus informācijas pieejamība, izbraukušā, augsti kvalificētā darbaspēka piesaiste, latviešu valodas mācības, atbalsts skolēniem un viņu vecākiem, kā arī personu loka paplašināšana, kurām iespējams pretendēt uz repatrianta statusu.

FOTO: baltic-ireland.ie

Raksts publicēts sadarbībā ar BNS