Otrdienas pievakare… Rīgas lidostas teritorija… Gaisa temperatūra – neadekvāti augsta. Lidostas auto stāvvietā ieripo melns audi ar nedaudz pārkarsušiem mūziķiem. Izkāpjot no auto, sākas diskusija ar nosaukumu “Vai ir nepieciešams ņemt līdzi biezos džemperus un jakas, ja laukā ir tik silts laiks”. Diskusijas iznākums – jakas, džemperi, viss, kas ir silts un varētu sasildīt vēsā laikā tiek atstāti mašīnas bagāžniekā Latvijā. Rezultātā Ivo nākamo nedēļu ir konstanti nosalis.

Lidosta… Tuvojoties brīdim, kad jāsēžās lidmašīnā un jāsarauj saites ar cietu virsmu, Robertam (ģitārists) tuvojas arī panika. Mūziķi iekāpj lidaparātā, apsēžas un panika mazliet pierimst, jo tie sēž tieši pie avārijas izejām.
Tiek atjaunota tieša saskare ar zemi Mančesterā… Mūziķus sagaida Ints ar Gunitu, visi laimīgi dodamies pie Māra un Vinetas… un Māra. Panika atkal mazliet atgriežas, jo mašīnas brauc pa nepareizo (kā vēlāk noskaidrojās – pareizo) pusi. Paiet zināms laiks, kamēr organisms un viss iepriekš apēstais ar to aprod, bet arī šo uzdevumu puiši veic nevainojami.
Ierodamies pie Māra… Viss kā jau pie Māra – milzu viesmīlība, vakariņas, sidrs, draudzīgas sarunas, smiekli, sidrs (mums ļoti garšo angļu sidrs). [Pārmērīga alkohola lietošana ir kaitīga Jūsu veselībai]
Trešdienas rīts… Apjukums… Divas stundas, kas ir pazudušas iepriekš minētā lidojuma laikā ir darījušas savu, laika izjūta ir veiksmīgi pazaudēta. Tas, protams, neliedz mūziķiem apskatīt pilsētu, apskatīt tirgu, nopirkt pēdējās ģitāras detaļas, lai gaidītais vakara koncerts varētu notikt.
Vakars… Visi dodas uz mājīgu Masfīldas kafejnīcu/klubu, kur arī notiks vakara saviesīgais pasākums. Aparatūra ir uzstellēta, tauta sanākusi un fantastisks, pārējiem intīmās noskaņās, koncerts sākas. Koncerts notiek. Koncerts beidzas. Mūziķiem un, cerams, arī viesiem ir ļoti patīkams nogurums. Turpat arī tiek ēstas garšīgas vakariņas, tiek runāts ar ļaudīm, kuri vēl kādu laiku uzkavējušies, tiek stāstīts angļu pārītim cienījamos gados par to, kas ir Ivo Fomins un mūzika… Visi dodas mājās (pie Māra)… Visi dodas pie miera…
Ceturtdienas rīts… Laika izjūta vēl joprojām apšauba pulksteņa autoritāti… Šo dienu mūziķi pavada dziļākai Līdsas izpētei. Tiek staigāts pa parku, pa centru, smelta iedvesma, apcerēts, minēts, pieņemts un baudīts. Rodas daudzi jautājumi. Viens no tiem – kā Anglijā var nomazgāt rokas? Ir tikai divi ūdens siltuma varianti, no kuriem neviens nav remdens. Arī ūdens maisītāji nav īsti cieņā. Vakarā pie vakariņu galda par šo jautājumu notiek karstas diskusijas, apgaismība un pēc vakariņām Ivo ar Robertu jau var nomazgāties bez apdeguma vai apsaldējuma sniegtām sāpēm. Visi dodas mazgāties… Visi dodas pie miera…
Piektdienas rīts… Mošanās, duša, brokastis, normāla siltuma ūdens, vispārēja pacilātība, cīņas spars, vakara koncerta apcere, mantu kraušana Māra mašīnā (BMW.. mums ļoti patīk Bavāriešu motorizētie darbi), mazās Līdsas ielas, lielās Līdsas ielas, slavenais M1, slavenais M1 un Ivo, Roberts, Māris un Vineta, slavenais M1 un vēl daudzi braucēji, slavenais M1 un…. Crash.. Visiem iestājas neliels šoks (kā vēlāk noskaidrojas – paliels šoks). Visi, par laimi, ir dzīvi un puslīdz veseli. Ivo gan ir nedaudz sasities un no šī brīža ne tikai ir nosalis, bet arī sāpīgs. Atbrauc policija un ātrā palīdzība (laipnākā un visādā ziņā foršākā policija un ātrā palīdzība, ko latvju puiši piedzīvojuši), Roberts un Vineta atsakās no pārbaudēm, sakot, ka viss ok, Māris kā autovadītājs tomēr no tā neizmūk, Ivo ir mazliet sasities, tāpēc viņu tomēr pārbauda, konstatē, ka tālāk doties uz koncertu un vēl dziedāt viņam noteikti nevajadzētu. Ivo uz to, ka jābrauc uz slimnīcu un jāatceļ koncerts atbild: “Rock’n’Roll!!!” Ivo paraksta papīrus, ka ārsti nesaprot, par ko runā un jautrā kompānija ir ceļā uz koncertu. BMW, lai gan apsmādēts, bet traucas tālāk pa M1. BMW tiek līdz “Mūsmājām” Coventry. No BMW bagāžnieka tiek izcelta ģitāra… skan.. tiek izcelts mikrofons… skan… tiek iedarbināts koncerts… koncerts darbojas… koncerts beidzas.. patīkams nogurums.. daudz… ļoti daudz emociju. Viss tiek salikts iekš BMW. Bavārietis traucas par M1, bavārietis traucas pa lielām Līdsas ielām, bavārietis traucas pa mazām Līdsas ielām, bavārietis ar visu sastāvu ir mājās pie Māra. Mājās nelielas vakariņas, milzu nogurums un nedaudz sidrs (tagad mums patīk gan bavārietis, gan sidrs). Visi dodas pie miera…
Sestdienas rīts… Mūziķi dodas vēl reizi uz Līdsas centru, lai pirktu dāvanas saviem mīļajiem, kuri palikuši latvju zemē. Tas norit tīri veiksmīgi. Mūziķi izdomā patestēt savas orientēšanās prasmes un mājās (pie Māra) tikt ar sabiedrisko transportu. Visiem par lielu pārsteigumu, tas izdodas. Turpinās ceļš uz Bradfordu (Ar citu bavārieti un nedaudz citu autovadītāju – Ivaru. Māris šodien var atpūsties no stūrēšanas). Tiek uzstādīta aparatūra, zāle piegāžas pilna cilvēkiem un lielākais no trim koncertiem sākas. Lielākais no trim koncertiem sagādā daudz prieka. Lielākais no trim koncertiem beidzas. Tiek piekrāmēts bavārietis un dodamies atpakaļ uz mājām (pie Māra).
Vakars… garas dušas, vēl lielāks un patīkamāks nogurums, sidrs (mums… nu jā), pārrunas, smiekli.. Tomēr neskatoties uz to visu, pelīte miegu lēnām ir savilkusi un visi dodas pie miera…
Svētdienas rīts… Brokastis, mazliet tādas kā skumjas, ka visiem tagad būs uz kādu laiku jāšķiras, bet cauri visam prieks, ka ceļi ir krustojušies.. Mūziķi bauda pēdējos mirkļus angļu zemē, Māris cer, ka viņi nepārdomās un nepaliks vēl uz kādu mēnesīti.. Laiks ir jauks, apgarots, patīkams… Nospiedums sirdī ir atstāts…

Paldies…

Roberts Dinters
Ivo Fomins

FOTO: no Māra Pūļa personīgā arhīva