Otrdiena, 12. novembris, Varda dienas: Kaija, Kornēlija

Teju 40% jauniešu apsver domu darbu meklēt ārzemēs draugiem.lv

- 29.05.2013
Sadaļas: Ziņas - Atslēgvārdi: , , ,

lv-058139% vecāko klašu skolēni uzskata, ka labi apmaksātu darbu Latvijā atrast neizdosies un to nāksies meklēt aiz robežām, liecina Swedbank Privātpersonu finanšu institūta pētījums. Savukārt vairāk nekā puse jeb 62% jauniešu atzina, ka Latvijā var labi nopelnīt tikai dažu profesiju pārstāvji.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, Latvijā visvairāk darba meklētāju ir jauniešu vidū – 22,2%, kas ir teju vai divreiz vairāk nekā jebkurā citā vecuma grupā. Taču, kā norāda Privātpersonu finanšu institūta direktore Adriāna Kauliņa, šīs statistikas veidošanā izmantotais aprēķins neņem vērā, ka 15-24 gadu vecumā lielākā daļa jauniešu izglītojas, nevis strādā vai meklē darbu. Rezultātā, ja jauniešu – darba meklētāju skaits tiek rēķināts attiecībā pret jauniešu kopējo skaitu valstī, bezdarba līmenis šajā vecuma grupā ir 9%.

“Informācija par mazajām algām un šķietami lielo bezdarbu, kas sagaida jauniešus, varētu veicināt lēmuma pieņemšanu par labu darbam ārzemēs. Saskaņā ar CSP aprēķiniem, pēdējos gados aizbraukušo iedzīvotāju vidū trešā daļa ir vecumā no 15-24 gadiem, 2011.gadā vien aizbraukuši ir 8600 jaunieši, kas ir 3% no valstī dzīvojošo jauniešu kopskaita. Lielais skolēnu skaits, kas pieļauj varbūtību darbu meklēt ārzemēs, varētu šo tendenci turpināt, vēl jo vairāk tāpēc, ka trešā daļa jeb 35% vecāku šo bērnu skatījumu atbalsta,” uzsver A.Kauliņa.

2/3 jauniešu apzinās, ka visas profesionālās jomas un nozares nav vienlīdz labi atalgotas, par ko liecina arī oficiālā statistika par vidējo atalgojumu dažādās tautsaimniecības nozarēs. Pagājušā gada 4.ceturksnī neto atalgojumu virs 600 Ls/mēn. varēja saņemt vien 6 nozarēs: finanšu pakalpojumi, apdrošināšana, telekomunikācijas, datorprogrammēšana, ūdens transports un gaisa transports.

Savukārt, kā liecina Ekonomikas ministrijas aplēses, pieprasīti tuvākās desmitgades laikā būs dabas zinātnes, matemātiku un informācijas tehnoloģijas apguvušie – šodienas inženierzinātņu, datorzinātņu, veselības aprūpes studenti. Kamēr 2012./2013.akadēmiskajā gadā inženierzinātnes izvēlējās studēt 16%, ar medicīnu saistītās jomas – 12%, bet datorzinātnes – 7% uzņemto jauniešu, daudzsološu tendenci parāda jaunākie Valsts izglītības satura centra dati: vidusskolas klasēs ar īpaši akcentētiem matemātikas, dabas zinību un tehnisko zinību priekšmetiem mācās 39% skolēnu.

Pēdējos gados mācības vidējās profesionālās izglītības programmās pēc pamatskolas beigšanas turpina katrs trešais jaunietis, bet apmēram 5% pamatskolas beidzēju mācības neturpina. Arī trešā daļa vidusskolu absolventu izvēlās neturpināt mācīties. Mēģinājumi startēt darba tirgū ar deviņu klašu vai vispārizglītojošas vidusskolas izglītību ir lielā mērā pakļauti neveiksmei – kā liecina statistika, 76% jauniešu – darba meklētāju ir nepietiekams izglītības vai kvalifikācijas līmenis. Pēdējo piecu gadu laikā ir bijusi vērojama izteikta tendence – pēc izglītības līmeņa visaugstākais darba meklētāju īpatsvars ir iedzīvotājiem ar pamatizglītību (28,9% 2013.gada 1.cet.), tiem seko darba meklētāji ar vispārējo vidējo izglītību (16,2%), arodizglītību saņēmušie (12,5%), savukārt darba meklētāji ar augstāko izglītību ir vien 5,8%.

“Lielākais klupšanas akmens, jauniešiem ieejot darba tirgū, ir pieredzes trūkums, ko ir vērts savlaicīgi ņemt vērā un mazināt. Ceļš uz savas vietas atrašanu darba tirgū prasa iniciatīvu no jaunieša puses jau agrīnos gados un iespējas bagātināt nākotnes darbam nepieciešamās prasmes nemaz nav tik trūcīgas. Vasaras prakse uzņēmumos, brīvprātīgā darbs, dalība mācību olimpiādēs, konkursos, ārpusskolas interešu attīstība, skolēnu mācību uzņēmumu veidošana, aktīva sociālā darbība skolēnu un studentu pašpārvaldēs, pieteikšanās stipendijām izglītības papildināšanai ārzemēs – šīs un līdzīgas aktivitātes kaldinās jaunieša panākumus sava pirmā darba atrašanai,” uzskata A.Kauliņa.

Swedbank Privātpersonu finanšu institūta organizētajā pētījumā šī gada martā tika apsekoti vairāk nekā 5600 jauniešu.

Swedbank Privātpersonu finanšu institūts ir no bankas neatkarīga struktūrvienība, kas, balstoties uz ilggadēju pieredzi, sekmē iedzīvotāju finanšu prasmju un zināšanu attīstību. Institūts regulāri skaidro sabiedrībai dažādus ar naudu un ģimenes budžeta plānošanu saistītus jautājumus, veic pētījumus un līdzdarbojas atsevišķu valsts politikas jautājumu izstrādāšanā.

FOTO: baltic-ireland.ie



Draugiem.lv pase

reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie