Latvijas dubultpilsonību varētu iegūt pat divreiz vairāk cilvēku nekā sākotnēji prognozēts, otrdien intervijā Latvijas Radio raidījumam “Labrīt!” sacīja Pilsonības un migrācijas pārvaldes (PMLP) dienesta priekšnieka vietnieks Jānis Cickovskis. Viņš stāstīja, ka pašlaik, pēc Pasaules brīvo latviešu apvienības datiem, Latvijas pilsonību vēlētos iegūt apmēram 20 tūkstoši cilvēku. “Tomēr ir dzirdēts, ka šis skaitlis varētu būt divas reizes lielāks,” viņš sacīja.

Cickovskis norādīja, ka gaidāmās pilsonības likuma izmaiņas varētu krietni noslogot Latvijas vēstniecības ārvalstīs. “Cik es zinu, tad, piemēram Austrālijā goda konsulam apmeklētāju pieraksts ir pat mēnesim uz priekšu, lai visi interesenti varētu iesniegt dokumentus pilsonības saņemšanai. Cik es zinu, ārlietu ministrijas resursi šobrīd ir ļoti noslogoti.

PMLP pārstāvis sacīja, ka pilsonības iegūšanas ilgums būs atkarīgs no tā, kura grupa to vēlēsies iegūt. “Lielākā izceļojušo cilvēku grupa ir trimdinieki, kuri Latviju pameta laikā no 1940.gada līdz 1991.gadam. Šīm personām Latvijas pases saņemšanai jāvēršas PMLP, pievienojot dokumentus, ka viņi ir LV pilsoņu pēcteči un vēlas atjaunot savu pilsonību,” teica Cickovskis.

Otra cilvēku kategorija, kuriem pēc iesnieguma par vēlmi atjaunot pilsonību būsjāierodas Latvijā un jāapliecina savas latviešu valodas zināšanas ir tie latviešu un līvu pēcteči, kuru vecāki un vecvecāki izbrauca no Latvijas teritorijas laikā līdz Latvijas neatkarības nodibināšanai 1918.gadā. Šo cilvēku iesniegumus PMLP izskatīs gada laikā.

Protamss, uz dubultpilsonību varēs pretendēt arī pēdējos gados izbraukušo cilvēku bērni. Šos iesniegumus par dubultpilsonības iegūšanu PMLP izskatīs mēneša laikā.

**

Grozījumi Pilsonības likumā paredz, ka Latvijas pilsonība ir saglabājama personām, kuras ir ieguvušas: citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts pilsonību; citas NATO dalībvalsts pilsonību; Austrālijas, Brazīlijas vai Jaunzēlandes pilsonību; tādas valsts pilsonību, ar kuru Latvija ir noslēgusi līgumu par dubultās pilsonības atzīšanu; neminētas valsts pilsonību, ja saistībā ar svarīgām valsts interesēm būs saņemta Ministru kabineta atļauja saglabāt dubulto pilsonību; neminētas valsts pilsonību, ja tā iegūta automātiski, apprecoties vai adopcijas dēļ.

Latvijas pilsoņu bērniem dubultā pilsonība ir iespējama saskaņā jau ar spēkā esošajām Pilsonības likuma normām, turklāt tā ir iespējama ar jebkuru valsti.

Pārvalde arī norāda, ka grozījumi Pilsonības likumā paredz, ka Latvijas pilsonis, kuram līdz pilngadības sasniegšanai ir izveidojusies dubultā pilsonība ar neatļauto valsti, pēc pilngadības sasniegšanas līdz 25 gadu vecumam būs jāizvēlas saglabāt Latvijas vai neatļautās valsts pilsonību. Šis pienākums neattieksies uz Latvijas pilsoni, kuram Latvijas pilsonība reģistrēta kā trimdinieku pēctecim vai arī dubultā pilsonība izveidojusies ar atļauto valsti.

Personas, kuras reģistrēs Latvijas pilsonību, jo ir latvieši vai līvi, vai arī trimdinieki, drīkstēs saglabāt dubulto pilsonību ar jebkuru valsti.

FOTO: baltic-ireland.ie

Raksts publicēts sadarbībā ar BNS