Svētdiena, 22. septembris, Varda dienas: Maigurs, Mārica, Māris

G. Apals: “Jāceļ gaismā labais un pozitīvais” draugiem.lv

- 07.10.2013
Sadaļas: Mēs Īrijā - Atslēgvārdi: ,

IMG_1607Šovasar Īrijā notika Latvijas vēstnieku maiņa – Pētera Elferta vietā stājās Gints Apals. Reāli vēstnieka amata pienākumus G. Apals sāka pildīt 17. septembrī, bet akreditācijas vēstules Īrijas prezidentam Michael D.Higgins iesniedza 3. oktobrī, savukārt dienu vēlāk jaunais vēstnieks tikās ar portālu baltic-ireland.ie un atbildēja uz dažiem jautājumiem.

baltic-ireland.ie: Ko Jūs jau esat uzspējis izdarīt, ar ko esat iepazinies?
G. Apals: Es no sākuma cenšos iepazīties ar kolēģiem, parunāt ar Igaunijas, Lietuvas, Vācijas, Polijas, Dānijas vēstniekiem, ar to valstu kolēģiem, kuri atrodas līdzīgā ģeogrāfiskā situācijā un kuri var kaut ko vairāk pastāstīt par Īriju un par darbu ar Īriju. Bijuši arī citi svarīgi pasākumi – piemēram, arhibīskapa Vanaga nesenā vizitācija. Protams, ka no vēstniecības kolēģiem es jau daudz ko zinu par latviešu kopienu un par situāciju šeit, kā arī to, kas ir darīts līdz šim. Man ir dažas domas pat tālāko darbu. Tas viss tiks pārrunāts un apspriests ar Īrijas latviešu kopienas pārstāvjiem. Viens pasākums būs 11. oktobrī, kad būs tikšanās ar tautiešiem. Ceru, ka tā noritēs neformālā un atbrīvotā gaisotnē, lai abpusēji varētu pārrunāt to, kas ir darīts, kas ir darāms, ko varētu darīt labāk.

baltic-ireland.ie: Kas būs jūsu prioritātes? Kādas vietējo latviešu iniciatīvas tiks atbalstītas?
G. Apals: Katram vēstniekam ir savi pienākumi. Vēstnieks pārstāv gan Latvijas Ārlietu ministriju (ĀM) un saņem norādījumus no tās, gan Latvijas valdību, gan Latvijas Valsts Prezidentu personiski, gan Saeimu. Vienvārdsakot – valsti kopumā. Tāpēc uzdevumu ir ļoti daudz. Protams, man ir arī pašam savas personīgās ieceres, kuras es tuvākajā laikā centīšos konkretizēt. Šajā brīdī es tās varētu vairāk iezīmēt tādā vispārīgā veidā. Latvijai ar Īriju ir aktīvi jāsadarbojas divpusēji, jo šī valsts ir labs un nozīmīgs partneris. Jāattīsta ekonomiskā, kultūras, izglītības un nevalstisko organizāciju sadarbība. Bez tam ir ļoti svarīgi kopā darboties starptautiskajās organizācijās. Tas ir vēl viens svarīgs darba virziens.
Es gribētu pastāstīt, kā attīstās Latvijas valsts politika attiecībā uz diasporu. Jautājums par diasporas nozīmi Latvijas attīstībā ir ļoti aktuāls. Kā mēs zinām, ir pieņemti pirmie valdības dokumenti – reemigrācijas plāns, kas iezīmē virzienus trīs gadu darbam. Taču reemigrācijas plāns neaptver visus jautājumus. Daudz attiecībā uz diasporu dara Ārlietu ministrija. Tikko ārlietu ministrs paziņoja par nākošā gada prioritātēm 2014.gada valsts budžeta kontekstā. Kā pirmo prioritāti viņš minēja darbu ar diasporu. Jau tagad ir zināms, ka no Ārlietu ministrijas vēstniecībai būs papildus darbinieks, kurš palīdzēs darbā ar Pilsonības likuma grozījumu ieviešanu. Es ceru, ka daudzi latvieši iesniegs ziņas par savu un savu bērnu dubultpilsonību.
Nākamajos gados diasporas jautājums attīstīsies tālāk. Ir ziņas, ka tiks veidots aptverošs valdības dokuments par stratēģiju diasporas jautājumos. Tomēr vēl pirms tam vēstniecībai Dublinā aktīvi jāstrādā ar latviešu kopienu. Jau tuvākajā laikā būs vairāki darba virzieni – tā ir izglītība, kultūra un uzņēmēju klubs. Tālākā perspektīvā mēs, līdzīgi kā Polija, varētu atbalstīt latviešu piedalīšanos Īrijas politiskajos procesos. Jādomā par diviem svarīgiem notikumiem 2014.gadā – par Eiropas Parlamenta vēlēšanām un par Saeimas vēlēšanām.

Ļoti svarīgi, lai aktīva būtu pati Īrijas latviešu kopiena. Viens jautājums ir tas, ko valsts dara diasporas labā, bet otrs – kādā veidā diaspora ietekmē valsti. Gribētu uzsvērt, ka no mana viedokļa Īrijas latvieši un Latvijas pilsoņi Īrijā ir daļa no Latvijas tautas. Kopīgi jāveido abpusēja sadarbība. Īrijas latviešiem, gan individuāli, gan caur savām organizācijām, ir jāuzņemas iniciatīva un jānāk klajā ar saviem priekšlikumiem. Bez tam, Īrijas latviešiem ir svarīgi sadarboties ar Eiropas latviešu apvienību (ELA) un Pasaules brīvo latviešu apvienību, jo šīs organizācijas spēlē ļoti lielu lomu diasporas jautājumos. Šīm organizācijām ir ietekme Latvijas politiskajā dzīvē, kā arī finansējums.
Es neizslēdzu, ka Īrijas latviešu organizācijas varētu vērsties pie Latvijas valsts taisnā ceļā, ne vienmēr ir vajadzīgs ELAs atbalsts, visiem ir vienādas tiesības. Jāņem vērā, ka Īrijas latvieši Latvijā ir plaši pazīstami. Īrijas kopiena ieņem īpašu vietu, tāpēc mūsu kopīgais uzdevums ir tēla veidošana. Mēs kopīgi varētu darīt ļoti daudz, lai celtu gaismā labo un pozitīvo. Ļoti labas atsauksmes esmu dzirdējis par Kultūras dienām, tāpat kora un deju kolektīva dalība Dziesmu svētkos ir vērtējama ļoti pozitīvi. Protams, ir arī problēmas, kas jārisina.

baltic-ireland.ie: Fiktīvās laulības, Denisa Timofejeva neatklātā slepkavība, nule par slepkavību aizturētais Māris Gaižutis un šo sarakstu varētu turpināt. Vai vēstniecībā nākošgad strādās Latvijas Iekšlietu ministrijas (IeM) atašejs?
G. Apals: Ar šiem jautājumiem mēs strādājam. Viens no maniem nākamajiem darbiem būs telefona zvans uz Iekšlietu ministriju Rīgā, lai pārrunātu jautājumu par atašeja iecelšanu šeit. Es ļoti ceru, ka jau nākošgad darbam Īrijā tiks norīkots policijas atašejs.

baltic-ireland.ie: Šovasar Īrijas latviešu nacionālā padome (ĪLNP) tikās ar Latvijas izglītības un zinātnes ministru Vjačeslavu Dombrovski. Tikšanās laikā tika nolemts, ka ĪLNP izveido skolotāju datu bāzi, kas nākotnē kalpotu par pamatu pilotprojektam, kas paredz latviešu valodas mācīšanu kādā no Īrijas vidusskolām. ĪLNP ir izveidojusi šo datu bāzi – skolotājas, kuras dzīvo Skerries, Balbriggan, Navan un Dundalk, ir ar mieru iesaistīties projektā un mācīt latviešu valodu Īrijas vidusskolās.
Vai mums ir cerības, ka darbam Īrijā tiks norīkots Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) atašejs, kurš tad varētu realizēt dzīvē šo pilotprojektu. Ja nē, vai Jūs esat gatavs iesaistīties šajā projektā?
G. Apals: Šajā lietā man jau bija kontakti ar Izglītības un Zinātnes ministrijas amatpersonām, šobrīd gaidu svaigu informāciju par jautājuma attīstību. Katrā ziņā, no vēstniecības viedokļa abas šīs atašeju vietas būtu ļoti svarīgas. Vēstniecība darīs visu iespējamo, lai sekmētu latviešu valodas ieviešanu kā mācību priekšmetu Īrijas vidusskolās. Tāda prakse pastāv arī citās valstīs.

baltic-ireland.ie: Drīz Latvijas būs ES prezidējošā valsts, savukārt Rīga – kultūras galvaspilsēta. Vai šajā sakarā netiek plānotas sarunas ar airBaltic un Aer Lingus?
G. Apals: Prezidentūra ES Padomē un kultūras darbs pieder pie vēstniecības aktuālajiem jautājumiem. Rīga 2014 – mēs nodarbosimies gan ar Rīgas, kā kultūras galvaspilsētas popularizēšanu, gan ar pasākumu organizēšanu šeit. Šobrīd tiek organizēta viena Latvijas kolektīva uzstāšanās nākamā gada pirmajā pusē. Es domāju, ka tas iegūs plašu rezonansi arī īru sabiedrībā, mēs mēģināsim iegūt maksimālu efektu no šī projekta. Tāpat nākošgad Dublinā notiks Latvijas Kultūras diena. 2015.gadā, kad Latvija būs ES prezidējošā valsts, tiek plānoti vairāki plaša mēroga kultūras pasākumi.
Jautājums, kā nokļūt Rīgā no Dublinas, saglabājas. Esmu priecīgs, ka Ryanair lido katru dienu. Vēstniecība noteikti veidos kontaktus ar airBaltic un Aer Lingus, lai apspriestu to plānus. Jāņem vērā, ka šīs lidsabiedrības ir komerciāli uzņēmumi ar saviem mērķiem. Katrā ziņā tiešo lidojumu jautājums tiks risināts.

baltic-ireland.ie: Gadu gadiem sāpīgā tēma – vai ir cerības, ka vēstniecībai būs citas telpas?
G. Apals: Jā, jau tiek meklētas jaunas telpas vēstniecībai. Protams, tas viss ir saistīts ar Latvijas budžetu, bet, ja viss notiks, kā plānots, tad būs jauna vēstniecības ēka ar plašākām telpām konsulārajai nodaļai un zāli vidēja mēroga pasākumiem.

baltic-ireland.ie: Paldies par sarunu.
G. Apals: Lūdzu. Tiksimies atkal 11. oktobrī.

Biogrāfiska izziņa. Latvijas jaunais vēstnieks Īrijā Gints Apals dzimis Rīgā 1965.gadā arheologu Zigrīdas un Jāna Apalu ģimenē. Mācījies Rīgas 2.vidusskolā un studējis Latvijas Universitātes Vēstures fakultātē. Vēlāk papildinājis zināšanas arī Stokholmas universitātē un Oksfordas universitātē. Pēc studijām kādu laiku nodarbojies ar pētniecību Latvijas Vēstures institūtā, kur 1994.gadā iegūts vēstures doktora grāds. Kopš 1993.gada strādā Ārlietu ministrijā dažādos amatos. G.Apals bijis valsts ministra palīgs, Plānošanas grupas padomnieks, 1.sekretārs Latvijas vēstniecībā Beļģijā, Rietumeiropas nodaļas vadītājs un Otrā divpusējo attiecību departamenta direktors Ārlietu ministrijā. No 2004. līdz 2010.gadam G.Apals strādāja ES Padomes Ģenerālsekretariātā Briselē, bet 2010.-2013.g. bija Latvijas vēstnieks EDSO un ANO Vīnē. Vēstnieks ir precējies ar Solvitu Apalu, ģimenē ir divas meitas.

FOTO: baltic-ireland.ie



Draugiem.lv pase

reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie