Aizvadītajā nedēļas nogalē LELB Latviešu draudze Īrijā atzīmēja Pļaujas svētkus un draudzes dibināšanas sesto gadskārtu. Svētki šoreiz nebija ne plaši, ne vērienīgi, bet ļoti ģimeniski, sirsnīgi un jauki.
Un lielā mērā tie bija tādi, pateicoties īpašajai viešņai no Latvijas – Dacei Priedei, kura gan tikās ar cilvēkiem mājas grupā un lasīja latviešu kristīgo autoru dzeju, gan kalpoja svētku dievkalpojumā un pēc tā stāstīja par sevi, savām grāmatām un Dievu.

Priedi (kā viņa pati lūdz sevi dēvēt, apgalvojot, ka vārds Dace ir tikai viņas dvēseles “aste”) iepazinām kā tik daudzpusīgu un tai pat laikā dziļu cilvēku, ka par visu pastāstīt dažās rindās nebūs iespējams. Ārkārtīgi sievišķīga, šķiet, gadu neskarta sieviete, vairāku grāmatu autore un, pats galvenais – Kalpotāja. Šis vārds rakstīts ar lielo burtu apzināti. Priede kalpo Dievam ne tikai kā “mācītāja pienākumu izpildītāja” trīs luterāņu draudzēs Kurzemē, bet arī patiesā mīlestībā kalpojot cilvēkiem – kā draugs, palīgs, iedvesmotāja, “stiprais plecs” un mamma daudziem, ne tikai pašas bērniem…
Brīnišķīga māksliniece un aktrise, kuras runātā dzeja dzeļ un aizkustina visapslēptākās dvēseles dzelmes. Vārds “Dievs” no viņas mutes neatskanēja bieži un tomēr šķita, ka tikai par Viņu – Radītāju liecina katrs vārds, žests vai smaids.
Priedes stāsts par audžumeitu sarieš acīs asaras un liek klusībā pateikties Dievam par to, ka pašiem nolemtais ceļš nav bijis tik smags. Savukārt, klausoties stāstu par ceļojumu uz indiāņu rezervātu Amerikā praktiski bez naudas un valodas zināšanām, prātā ienāk doma – nu patiešām traka… Un tūliņ pat otra – ja mums katram būtu kaut kripatiņa šāda “trakuma”, tad pasaule būtu daudz labāka, krāsaināka un patiesāka.
Viņa aizrauj pilnīgi visus, kas šai reizē ir klāt, viņas grāmatas izpērk gandrīz “pa tīro” un ne viens vien mājup ejot ieminas – noteikti vajag, lai Priede pie mums atbrauc atkal! Un viņa atbrauks, noteikti!
Paldies par svētkiem, Priede!

FOTO: baltic-ireland.ie