Jaunais veselības aprūpes finansēšanas modelis ir diskriminējošs – netiek atbildēts uz jautājumu, kas notiks ar cilvēkiem, kuriem ir nepieciešama veselības aprūpe, bet kuri nav veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju grozā, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “Rīta panorāma” teica tiesībsargs Juris Jansons.

Viņš uzsvēra, ka Latvijā ir pietiekami daudz cilvēku, kam ir neregulāri vai minimāli ienākumi, nesaņems veselības aprūpi tik lielā apmērā, cik tas būtu nepieciešams.

“Būs cilvēki, kas maksās nodokļus un saņems veselības aprūpes pakalpojumus, bet būs arī tādi, kuri maksās, bet nesaņems. Te ir stāsts, piemēram, par biškopi, kura ienākumi gada laikā būs neregulāri, kurš maksā iedzīvotāju ienākumu nodokli, bet nepārsniedz likumprojektā noteikto minimumu,” sacīja Jansons

Tiesībsargs arī minēja, ka tiek apgalvots, ka tiks palielināts finansējums veselības aprūpei, bet veselības aprūpes finansēšanas likumprojektā “tas nekur neparādās”.

Tāpat Jansons atzina, ka netiks sasniegts likumprojekta mērķis, proti, izskaust ēnu ekonomiku valstī.

BNS jau ziņoja, ka veselības aprūpes finansēšanas Likumprojekts paredz valsts apmaksātos plānveida medicīnas pakalpojumus sasaistīt ar nodokļu samaksu. Neatliekamā palīdzība pienāksies visiem iedzīvotājiem, neatkarīgi no nodokļu samaksas. Noteiktas arī virkne iedzīvotāju grupa, kuru veselības aprūpi apmaksās valsts.

FOTO: baltic-ireland.ie

Raksts publicēts sadarbībā ar BNS