Nu jau vairāk kā trīs mēnešus visa pasaule ar pieaugošām bažām vēro, kā attīstās politiskā situācija Ukrainā. Miermīlīgie protesti, kuri Kijevā sākās decembrī nu jau izvērsušies pamatīgā cīņā, bet vardarbīgajās sadursmēs dzīvību kopumā zaudējuši vismaz 80 cilvēki, bet cietuši vēl 577 cilvēki.

Situācija krasi saasinājās, kad 1.martā Krievijas parlamenta augšpalāta akceptēja prezidenta Vladimira Putina prasīto atļauju Krievijas karaspēka izmantošanai Ukrainas teritorijā, motivējot to ar draudiem Krievijas Federācijaspilsoņiem – armijas personālsastāvam, kas dislocēts Krimas Autonomajā Republikā.
Valsts domes padome deputātu vārdā pieņēma aicinājumu Putinam, lūdzot viņu “spert soļus situācijas stabilizēšanai Krimā un izmantot visas esošās iespējas Krimas iedzīvotāju aizsardzībai pret patvaļu un vardarbību.” Arī Krimas premjerministrs Sergejs Aksenovs sestdienas rītā lūdza Krievijas palīdzību.
Kopš tā brīža Krievija savus bruņotos spēkus Krimā palielinājusi par 6000 karavīru, turp pārdislocēti 30 bruņutransportieri, krievu karavīri bloķē administratīvās ēkas un armijas daļas Krimā, kā arī sagrābuši vairumu militāri stratēģisko objektu. Ukraina ir paziņojusi par vispārēju mobilizāciju, armija ir kaujas gatavībā un pastiprināta stratēģiski svarīgo vietu, tostarp atomelektrostaciju, drošība.
Tikmēr pasaule nosoda Krievijas rīcību un vēro situācijas attīstību, mēģinot to ietekmēt vien diplomātiskajā līmenī. NATO svētdien sasauc ārkārtas sēdi, Putinu brīdina gan ASV prezidents Baraks Obama, kā arī ASV valsts sekretārs Džons Kerijs. G8 samita, kas jūnijā bija paredzēts Sočos, dalībieces – ASV, Lielbritānija un Francija paziņo, ka pārtrauc gatavošanos sanāksmei. Eiropas Savienība un NATO nosoda Krievijas militāro eskalāciju Krimā, draud ar ekonomiskām un politiskām sankcijām un aicina nosūtīt uz Ukrainu starptautiskus novērotājus, par ko telefonsarunā ar Putinu izdodas vienoties Vācijas kanclerei Angelai Merkelei.
Kamēr pasaule tikai nosoda un vēro, uz Krimu turpina plūst krievu armijas spēki. Pirmdienas vakarā parādās ziņa, ka Ukrainas spēkiem Krimā izvirzīts ultimāts – padoties līdz plkst.3.00 naktī pēc vietējā laika, pretējā gadījumā tiek draudēts ar militāru triecienu. Maskava medijos izskanējušo informāciju noliedz. Pašlaik var uzskatīt, ka Krima jau de facto ir Krievijas spēku kontrolē, vēsta raidsabiedrība BBC.
Ukraiņi visā pasaulē pauž atbalstu savai dzimtenei. Arī Īrijā dzīvojošie ukraiņi jau decembra sākumā pie Eiropas mājas Dublinā sarīkoja akciju, kurā tika pausts atbalsts Eiromaidanam, bet janvārī pulcējās pie Ukrainas vēstniecības, aicinot prezidentu Viktoru Janukoviču atkāpties.
Savukārt 2.martā pēc ukraiņu aktīvista Vladimira Popkova iniciatīvas Dublinā pie Eiropas mājas pulcējās aktīvisti ar plakātiem, kas aicināja nepieļaut karu Ukrainā un apstādināt Krievijas armijas iebrukumu Krimā. Simtiem aktīvistu – ukraiņu, baltkrievu, krievu, poļu un itāļu – sapulcējās pie Eiropas mājas un pēc tam devās uz Krievijas vēstniecību Dublinā.
Pie Ukrainas vēstniecības Dublinā joprojām redzami ziedi un deg sveces Ukrainā bojā gājušajiem tautiešiem.

FOTO: baltic-ireland.ie