Pret 300 latviešiem ārzemēs vērsta tā saucamā alimentu piedziņa

Pret kopumā 300 Latvijas iedzīvotājiem, kuri dzīvo un strādā ārzemēs, bet nemaksā uzturlīdzekļus par bērnu, vērsta tā saucamo alimentu piedziņa, aģentūrai BNS pastāstīja Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas direktors Edgars Līcītis.
Tieslietu ministre Baiba Broka šonedēļ Notāru dienu atklāšanā aģentūrai BNS pauda, ka ir jāpastiprina cīņa pret uzturlīdzekļu nemaksātājiem, arī tiem, kas devušies ārpus valsts.

Nepilnos trīs gados uz ārzemēm nosūtīti dokumenti par 300 alimentu nemaksātājiem. Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijā to vērtē kā nelielu skaitu, jo kopējais uzturlīdzekļu parādnieku skaits lēšams tūkstošos. Netiek izslēgts, ka daudzi no viņiem atrodas ārpus Latvijas.

“Top trīs valstis ir Anglija, Īrija un Vācija,” aģentūrai BNS pastāstīja administrācijas vadītājs Edgars Līcītis.

Līdzekļu piedzīšana ir iespējama, ja parādnieks ārzemēs strādā legāli.

Starptautiskā sadarbība uzturlīdzekļu piedziņā Latvijā iespējama kopš 2011.gada jūnija. Savukārt Latvija šo gadu laikā no citām Eiropas Savienības (ES) valstīm saņēmusi dokumentus par uzturlīdzekļu piedziņu, kas “skaitāmi uz vienas rokas pirkstiem”.

Pret parādnieku var vērsties, ja ir zināma viņa atrašanās vieta un ja tā ir kādā no ES valstīm. Līdzekļu piedzīšana ir iespējama, ja parādnieks ārzemēs strādā legāli.

Tostarp šā gada janvārī Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija uz citām ES dalībvalstīm nosūtīja 12 pieteikumus par Latvijas tiesas nolēmumiem par uzturlīdzekļu piedziņu.

Jaunākie dati liecina, ka Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija maksāja uzturlīdzekļus 17 999 iesniedzējiem. Janvārī ar uzturlīdzekļiem valsts nodrošināja kopumā 24 643 bērnus.

Administrācija nodrošina uzturlīdzekļu izmaksu bērniem, ja viens no vecākiem tos nemaksā un uzturlīdzekļu piedziņa no viņa nav iespējama.

FOTO: baltic-ireland.ie

Raksts publicēts sadarbībā ar BNS