Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) šogad veic pētījumu par bērnu reemigrāciju – par bērniem, kas kādu laiku ir mācījušies ārzemēs un atgriezušies Latvijā, rezultāti būs zināmi gada beigās, aģentūrai BNS pastāstīja IKVD vadītāja Inita Juhņēviča.
IKVD šogad veic divus jaunus pētījumus – par bērniem, kuri ir reģistrēti izglītības iestādēs, bet ilgstoši tās neapmeklē, un par bērniem, kas atgriežas Latvijā pēc ilgākas uzturēšanās un mācīšanās ārvalstīs.

“2012.gadā ir stājušās spēkā jaunas normas Ministru kabineta noteikumos, ka skolai obligāti vismaz vienu semestri jāsniedz šiem skolēniem papildu atbalsts, nodrošinot gan latviešu valodas, gan nepieciešamības gadījumā citu mācību priekšmetu apguvi, lai bērns varētu veiksmīgi integrēties Latvijas skolās,” paskaidroja Juhņēviča, norādot, ka pētījumā tiks noskaidrots, cik šādu skolēnu Latvijā ir un kā skolas nodrošina nepieciešamo atbalstu.

Juhņēviča teica, ka zināmi vairāki gadījumi, ka bērns tiek ieskaitīts zemākā klasē nekā atbilstoši viņa vecumam vajadzētu būt un ieskaitīts tikai tāpēc, ka viņam nav pietiekama latviešu valodas prasme, tā vietā, lai nodrošinātu papildu latviešu valodas apguvi. Viņa atzina, ka šie gadījumi ir ļoti sensitīvi, jo ir pat situācijas, ka, bērnam nespējot iekļauties Latvijas skolu sistēmā, vecāki gatavi atgriezties ārzemēs.

Jauna norma ir arī tā, ka, uzņemot šo bērnu skolā, skolai ir obligāti jāorganizē tikšanās ar vecākiem un kopīgi jāvienojas gan par to, kurā klasē bērns mācīsies, gan par to, kādi atbalsta pasākumi bērnam tiks nodrošināti, pastāstīja Juhņēviča, paskaidrojot, ka skolēniem, kas mācījušies citās valstīs, skolas ir tiesīgas organizēt pārbaudes darbus, lai noteiktu viņu zināšanu līmeni. Ja bērns atgriezies pēc 9.klases, tad gan viņš obligāti jāieskaita vidusskolas 10.klasē.

“Un tajā gadījumā, ja, piemēram, mēs redzam, ka bērns pēc vecuma atbilst vienai klasei, bet pēc zināšanu līmeņa, teiksim, klasi zemāk, tad šajā gadījumā mūsu ieteikums ir nevis atstāt bērnu klasi zemāk, bet domāt par šiem atbalsta pasākumiem, lai bērns varētu mācīties vienā klasē ar saviem vienaudžiem,” sacīja IKVD vadītāja, norādot, ka izglītības sistēmas valstīs ir ļoti dažādas, līdz ar to nevar piemērot vienu vienotu sistēmu visiem bērniem, kas mācījušies ārzemēs. Tas paliek katras skolas kompetencē sadarbībā ar skolēnu vecākiem.

Otrā pētījumā IVKD šogad apzinās statistiku, cik Latvijā ir tādu bērnu, kas neapmeklē skolas, lai gan ir reģistrēti izglītības iestādēs. Līdz šim šāds pētījums nav veikts. Pašlaik tiek aptaujātas visas pašvaldības, IKVD pārstāvji brauc uz skolām, runā ar skolotājiem, anketē skolēnus, lai noskaidrotu gan šādu bērnu skaitu, gan to, kā skolas un pašvaldības risina šos jautājumus, un kāds atbalsts būtu nepieciešams skolām un pašvaldībām, lai šo jautājumu risināšana būtu efektīvāka un samazinātos to bērnu skaits, kas skaitās izglītības iestādē, bet nenāk uz skolu.

Ar šā pētījuma datiem IKVD sola iepazīstināt jau aprīlī.

FOTO: baltic-ireland.ie

Raksts publicēts sadarbībā ar BNS