Latvijas valodu izmantošanas noteikumi ir diskriminējoši, jo ierobežo darba iespējas krievvalodīgajiem un citām minoritātēm (arī Latvijas pilsoņiem, kuri vidusskolu absolvē ārzemēs, pārceļoties uz dzīvi Latvijā ir jākārto latviešu valodas eksāmens – red. piebilde), paziņojusi Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Cilvēktiesību komiteja, aicinot Latviju grozīt regulējumu.

Ziņojumā, kas sagatavots pēc tikšanās ar Latvijas amatpersonām, ANO komiteja norādījusi uz nepilsoņu statusu un valodas minoritāšu situāciju.

Tā paudusi bažas par “valodas prasmes prasības diskriminējošo ietekmi uz nodarbinātību un darba iespējām minoritāšu grupu pārstāvjiem, kā arī par nepilsoņu iedzīvotāju izslēgšanu no noteiktām profesijām privātajā sektorā”.

ANO institūcija aicinājusi Latviju “pastiprināt centienus, lai nodrošinātu, ka pilnībā” tiek īstenotas starptautiskā līgumā noteiktās cilvēktiesības un tiek veicināta integrācija.

Komiteja aicināja pārskatīt valodu likumu, lai “nodrošinātu, ka jebkādi ierobežojumi to cilvēku tiesībām, kas runā citās valodās, nevis latviešu, ir saprātīgi, samērīgi un nav diskriminējoši”, kā arī atvieglotu viņu saziņu ar varas institūcijām.

Latvijai ir jāapsver iespējas paplašināt to cilvēku loku, kam tiek nodrošināta bezmaksas valodu apmācība, un jāizbeidz valodu minoritāšu izglītības budžeta samazinājums, sacīts ziņojumā.

Tāpat rekomendācijās komiteja aicinājusi Latviju nodrošināt Tiesībsarga birojam pietiekamus resursus tā funkciju īstenošanai, stiprināt dzimumu līdztiesību nodarbinātībā, nodrošināt, ka efektīvi un savlaicīgi tiek izmeklētas visas sūdzības par tiesībsargājošo iestāžu amatpersonu iespējamu vardarbību, un veidot alternatīvas pirmstiesas apcietinājumam, aģentūrai BNS pavēstīja Ārlietu ministrijas Preses centrs.

Komiteja arī sniegusi rekomendācijas cīņai pret cilvēku tirdzniecību, vardarbības ģimenē novēršanai, ieslodzīto personu tiesību pienācīgai nodrošināšanai, tiesību uz taisnīgu tiesu īstenošanai, izteiksmes brīvības nodrošināšanai.

Atsevišķas rekomendācijas veltītas patvēruma meklētāju un personu ar garīgiem veselības traucējumiem tiesību nodrošināšanai.

ANO Cilvēktiesību komitejā ir 18 eksperti, kas tiek ievēlēti uz četriem gadiem. Komiteja raugās, kā tiek izpildīts Starptautiskais pakts par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām.

FOTO: baltic-ireland.ie

Raksts publicēts sadarbībā ar BNS