No 2014. gada februāra līdz maijam Izglītības attīstības centrs (IAC) pēc Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta pieprasījuma veica situācijas izpēti par jauniebraucēju un reemigrējušo bērnu iekļaušanos Rīgas vispārizglītojošās skolās. Pēdējos gados šādu bērnu skaits Rīgas skolās ir strauji palielinājies, tādēļ skolas individuāli meklējušas risinājumus.

Aptaujā, kurā piedalījās 94 Rīgas skolas, tika secināts, ka jauniebraucēju un reemigrantu bērni uzsāk mācības skolā ar atšķirīgu iepriekšējo mācību pieredzi: zināšanām, sasniegumiem un prasmēm. Reizēm, nonākot Rīgas skolās, iebraucēji ir bērni, ar kuriem skolas lepojas olimpiādēs, viņi var palīdzēt pārējiem klasesbiedriem vienā vai vairākos mācību priekšmetos, dažkārt viņu zināšanas neatbilst Latvijas izglītības sistēmas attiecīgajā klasē noteiktajām zināšanām vienā vai vairākos mācību priekšmetos.
Skolu pieredze saistībā ar jauniebraucējiem pētītajās skolās ir pārsvarā pozitīva, tomēr skolotāji atzīst, ka vairāku šādu bērnu klātesamība vienā klasē varētu radīt lielas grūtības ikdienas mācību procesā.

Jauniebraucējiem un reemigrantiem bērniem nav latviešu valodas zināšanu vai tās ir nepietiekamas, lai veiksmīgi mācībām skolā vecumam atbilstošā klasē kā latviešu, tā krievu mācībvalodu skolās. Tas ir viens no galvenajiem izaicinājums darbā ar jauniebraucēju un reemigrantu bērniem. Skolas risina to ar intensīvu valodas apguvi pirmo mēnešu, pusgada un gada laikā, papildu resursu piesaisti (skolotāji, nauda).
Jauniebraucējiem no skolas puses tiek nodrošinātas latviešu valodas nodarbības vairākas reizes nedēļā vai katru dienu, atsevišķās skolās ar reemigrantiem latviešu valodu attīstīšanai papildus strādā logopēds vai latviešu valodas skolotājs. Tajā pat laikā, Rīgas skolu latviešu valodas skolotāji bieži norāda, ka viņi nav gatavi darbam ar jauniebraucēju bērniem, jo pietrūkst gan metodikas, gan skolā pieejamu mācību materiālu.

Intervijās skolas administrācija un skolotāji norāda, ka skolas darbu apgrūtina tas, ka jauniebraucēju bērni nereti uzsāk mācības skolā mācību gada vidū. Grūtības tas sagādā tieši izlaiduma klašu audzēkņiem. Tas var būt iemesls, kāpēc bērns skolā netiek uzņemts. Reizēm iebraucēji skolā mācās neilgu laiku un atkal izceļo. Šīs organizatoriskās lietas traucē plānot skolotāju noslodzi, laiku, samaksu, kā arī grauj motivāciju palīdzēt, iedziļināties, iemācīt. Skolas norāda, ka bez problēmām mācības skolā uzsāk jauniebraucēju bērni, kas pirms skolas vismaz gadu apmeklējuši pirmsskolas izglītības iestādes vai apmācību. Vecāki secina, ka jo mazāki bērni pārceļas uz dzīvi citā valstī, jo vieglāk viņiem ir iekļauties skolā. Daži vecāki ir sastapušies ar skolas administrācijas nevēlēšanos uzņemt bērnus, kas nāk no citas valsts un kas nemāk latviešuvalodu.

Skolu administratori min, ka jauniebraucēji un reemigranti Rīgas skolās, saskaņā ar noteikumiem, pamatā tiek uzņemti vecumam atbilstošā klasē, kas ir svarīgi gan skolēnam (klasē ir viņa vienaudži), gan vecākiem (cik gadus bērns mācās skolā). Tomēr skolotāji saskata grūtības bērnu diagnostikā, un bērnu zināšanu un prasmju līmeņa atbilstību noteiktai klasei.
Vecāki atzīmē, ka pārsvarā no administrācijas puses bērns tiek labprāt uzņemts skolā. Vecāki norāda, ka bērna uzņemšana skolā ir lielā mērā atkarīga no direktora/administratora personības. Lielu nozīmi bērna uzņemšanai un veiksmīgām mācībām skolā spēlē skolotāja (visbiežāk angļu, latviešu valodas vai klases audzinātāja) vēlme vai nevēlēšanās sniegt brīvprātīgu atbalstu.

Skolām un skolotājiem trūkst aktuālās informācijas, rekomendāciju, konsultāciju un pozitīvās prakse piemēru jauniebraucēju un reemigrantu veiksmīgai iekļaušanai skolā. Šobrīd katra skola cenšas saviem spēkiem un atbilstoši pieejamajiem resursiem darboties ar jauniebraucējiem un reemigrantiem.

Ar pilnu pētījuma tekstu varat iepazīties šeit: ^[1]

FOTO: baltic-ireland.ie