No valsts budžeta nepamatoti “izkritusi” diasporas nometņu finansēšana, šādu viedokli trešdien Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijā pauda tās vadītājs Ilmārs Latkovskis. Šogad diasporas nometnēm valdība piešķīra 156,5 tūkstošus eiro no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”. Nometņu rīkošanai nākamajā vasarā nepieciešami 335 tūkstoši eiro, ko Sabiedrības integrācijas fonds prasīs jaunās politikas iniciatīvās.

“Jau divus gadus pēc kārtas, valsts budžeta ratiem kratoties pa birokrātijas ceļiem, no tiem izkrīt labas un valstij vajadzīgas iniciatīvas. Mēs aizelsušies skrienam pakaļ ratiem, lai šīs iniciatīvas ieliktu tajos atpakaļ,” viņš sacīja.
Latkovskis uzskata, ka finansējuma lūgšana no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem vai arī jaunās politikas iniciatīvām ir nepareiza. “Tas ir mazliet nepelnīti. To pagājušajā gadā atzina gan Saeimas Budžeta komisija, gan arī valdība, ka ir noticis pārpratums,” viņš teica.

Arī Ārlietu ministrijas pārstāvis Pēteris Elferts uzsvēra diasporas nometņu nepieciešamību. Viņš sacīja, ka ārzemēs dzīvojošajiem latviešu bērniem ir jāmācās valoda, jāspēlējas latviski, kā arī jāatrod latviešu draugi.

Sabiedrības integrācijas fonds šogad īstenoja ap 10-12 projektu, nometņu aktivitātēs Latvijā iesaistot aptuveni 200-250 diasporas bērnu un arī bērnus no Latvijas.

Diasporas un Latvijas bērnu kopīgajās nometnēs piedalās bērni līdz 18 gadu vecumam. Programmas laikā atbalstīti ārpusskolas pasākumi, kas vērsti uz diasporas bērnu saiknes stiprināšanu ar Latviju, kā arī diasporas un Latvijā dzīvojošo bērnu kopīgu darbošanos.

Pagājušajā gadā notika piecas vasaras nometnes par kopējo summu 76 835 eiro, kurās piedalījās136 diasporas bērni vecumā no septiņiem līdz 16 gadiem no 16 valstīm – Igaunijas, Lielbritānijas, Krievijas, Vācijas, Zviedrijas, Beļģijas, Kanādas, Austrālijas, Francijas, Dānijas, Gruzijas, Norvēģijas, Īrijas, Nīderlandes, Šveices un Turcijas. Nometnēs piedalījās arī 153 bērni no Latvijas un līdzdarbojās 48 pedagogi un audzinātāji, 144 bērnu vecāki. Projektos iesaistījās 90 skolu un biedrību Latvijā un ārzemēs.

Pēc Sabiedrības integrācijas fonda rīcībā esošās informācijas, pieprasījums pēc šīs programmas un interese par to diasporas organizācijām ir ļoti liela, īpaši ieinteresētas ir tādas organizācijas kā Pasaules Brīvo latviešu apvienība, Eiropas Latviešu apvienība un citas.

Ja programma būs kampaņveidīgs pasākums, tās īstenošana nenodrošinās vajadzīgo efektivitāti un neveicinās rezultāta sasniegšanu – saglabāt no Latvijas emigrējušo iedzīvotāju saikni ar Latviju, stiprināt viņu nacionālo identitāti, kā arī veicināt viņu pilsonisko līdzdalību Latvijas sabiedriski politiskajā dzīvē – ,tai jādarbojas pastāvīgi.

Programma palīdzēs saglabāt no Latvijas emigrējušo tautiešu saikni ar Latviju, veidos labvēlīgu vidi reemigrācijai, stiprinās aizbraukušo nacionālo identitāti, kā arī veicinās viņu pilsonisko līdzdalību Latvijas sabiedriski politiskajā dzīvē.

FOTO: baltic-ireland.ie

Raksts publicēts sadarbībā ar BNS