Vairumā tiesu ārpus Dublinas bērnu aprūpes lietas tiek izskatītas vienā dienā, kad tiek skatītas lietas, kas saistītas ar ģimenes tiesībām, un bieži vien sarakstā ir līdz pat 70 vai 80 lietām, raksta Independent.ie.
Jaunākais ziņojums atklāj, ka lielākā daļa vecāku, kas iesaistīti bērnu aprūpes lietās, nav precējušies un katram sestajam ir psihiskas dabas problēmas.

Saskaņā ar pētījumu, kurā iesaistīti vairāk nekā 800 bērni, lielākā daļa no šiem vecākiem ir neprecēti vai šķīrušies un audzina bērnus vieni.
Publiskotajā ziņojumā atklāts, ka gandrīz katrs trešais bērns ir ar īpašām vajadzībām, un katrs ceturtais bērnu aprūpes gadījums ir saistīts ar vecākiem no etniskajām minoritātēm, tostarp traveleriem. Tajā teikts, ka tiesās nav konsekventas attieksmes pret iemesliem, kas liek atņemt vecākiem bērnus.
Vienā no gadījumiem tiesnesis atteicies nodot ilgtermiņa aprūpē vairākus bērnus, neskatoties uz to, ka ārsts sniedzis pārliecinošus pierādījumus par smagu fizisku izrēķināšanos. Tiesnesis deva rīkojumu nodot bērnus īstermiņa aprūpē, bet jaunāko bērnu plānoja atdot atpakaļ mātei.
Citā gadījumā, Bērnu un ģimenes lietu aģentūra pieprasīja nodot aprūpē mazuli, kura māte nonāca slimnīcā saistībā ar aizdomām par saindēšanos ar tvana gāzi un viņas narkotiku tests izrādījās pozitīvs. Aprūpes orderis tika pieprasīts, neskatoties uz to, ka māte noliedza, ka ir lietojusi narkotikas, un nebija nekādu pierādījumu par viņas nolaidību attiecībā uz bērnu.

Projekta Child Care Law Reporting direktore Carol Coulter norāda, ka tā mērķis nav kritizēt tiesu, bet gan parādīt, ka valstī pastāv atšķirīgi kritēriji par robežām, kuru pārsniegšana izraisa bērnu atņemšanu vecākiem. Viņa ierosina izveidot speciālu ģimenes lietu tiesu.
Ziņojumā konstatēts, vardarbības un nevērības riskam bērni var būt īpaši pakļauti, ja vecāki ir nabadzīgi un ar garīgām saslimšanām, kā arī, ja bērns ir ar īpašām vajadzībām. Vairumā gadījumu aprūpes lietās iesaistītie vecāki ir neaizsargāti dēļ garīgas saslimšanas, narkotiku vai alkohola atkarības un nesaņem ģimenes atbalstu. Lielākā daļa saņem sociālos pabalstus.
Carol Coulter norāda, ka sakarā ar nesamērīgi lielo vecāku – ārzemnieku skaitu, kas nonāk tiesās, steidzami ir jādomā par to, kā informēt iebraucējus par to, kas Īrijā no viņiem tiek sagaidīts kā no vecākiem. Viņa uzsver, ka sociālajiem darbiniekiem nepieciešama intensīva apmācība, lai izprastu kultūras atšķirības, kas padara bērnu nodošanu aprūpē vēl sarežģītāku.
Taču par apdraudētajām ģimenēm nav jāatbild tikai tiesām, sabiedrībai kopumā jāuzņemas atbildība un jāsaprot, ka bērnu nodošana aprūpē ir galējais līdzeklis, uzskata Carol Coulter.
Lai nodrošinātu kulturāli iejūtīgu atbalstu un skaidrojumu migrantu ģimenēm, kas piedzīvo problēmas bērnu aizsardzības jomā, organizācija New Communities Partnership (NCP)ir izveidojusi Migrantu ģimeņu atbalsta dienestu (Migrant Family Support Service) ^[1].

FOTO: baltic-ireland.ie