Svētdiena, 17. novembris, Varda dienas: Uga, Hugo, Uģis

Cēsu domes pārstāvju tikšanās ar latviešiem Īrijā draugiem.lv

- 08.12.2014

IMG_8284Aizvadītajā nedēļā Zaļajā Salā dzīvojošajiem cēsniekiem bija iespēja klātienē sastapt dzimtās pilsētas pašvaldības pārstāvjus. Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs un Attīstības nodaļas vadītāja Laine Madelāne viesojās Īrijā un tikās ar latviešiem gan Dublinā, gan Carrickmacross.

Statistika par Īrijā dzīvojošo cēsnieku skaitu nav pieejama, bet tas noteikti ir krietni lielāks nekā to skaits, kuri šajās tikšanās piedalījās. Lai arī Cēsu domes pārstāvji neapgalvoja, ka ir ieradušies kādu mēģināt pārliecināt atgriezties mājās, viņu vizītes mērķi dažkārt tika uztverti tieši šādi. Iespējams, tas bija viens no iemesliem, kāpēc uz tikšanos atnāca salīdzinoši maz cilvēku.
Carrickmacross tās bija divas cēsnieku ģimenes, pāris cilvēki no Priekuļiem un Jāņmuižas, kā arī daži interesenti no citām pilsētām Latvijā, savukārt Dublinā – nedaudz vairāk kā 10 bijušie cēsnieki, kuri pašlaik dzīvo un strādā Zaļajā Salā.
Abās tikšanās reizēs J.Rozenbergs klātesošajiem pastāstīja par pozitīvajām pārmaiņām, kas pēdējos gados jau notikušas pilsētvides sakārtošanā, par iespējām attīstīt mazo biznesu, kā arī par jautājumiem, kas varētu interesēt cēsniekus, kuri nolemtu atgriezties dzimtajā pilsētā.

Rozenberga kungs vairākkārt minēja, ka nav ieradies Īrijā, lai kādu aiz rokas vestu atpakaļ vai pierunātu atgriezties, bet gan, lai nodibinātu kontaktus ar savējiem. Viņš uzsvēra, ka lēmumam par reemigrēšanu būtu jābūt nopietni izsvērtam un plānotam, lai atgriežoties izvairītos no daudziem nepatīkamiem pārsteigumiem. Domes vadītājs pauda cerību, ka šīs tikšanās var palīdzēt tautiešiem, kuri būs pieņēmuši lēmumu atgriezties, parādot „tiltu, pa kuru doties”.
Sarunās ar pašvaldības vadītāju izgaismojās arī vairākas problēmas, par kurām būtu jādomā ne tikai pašvaldības, bet arī valsts līmenī, piemēram, par sociālo aizsardzību attiecībā uz tiem Latvijas pilsoņiem, kuri nonākuši grūtā situācijā ārzemēs un nevar saņemt palīdzību no valsts. Šobrīd saskaņā ar likumu, ja šis cilvēks vēlas atgriezties Latvijā, bet viņam tur nav deklarētas dzīvesvietas, viņš nav tiesīgs saņemt sociālo palīdzību arī no dzimtās valsts vai pašvaldības.

J.Rozenbergs atzina, ka viena no risināmajām lietām Cēsīs ir mājokļu jautājums, jo pieprasījums pēc īres dzīvokļiem un mājām pilsētā septiņas reizes pārsniedz piedāvājumu. Pašvaldība jau ir mēģinājusi apzināt tukšos mājokļus un uzrunājusi to īpašniekus, piedāvājot kļūt par starpnieku starp izīrētāju un īrnieku, tomēr nepieciešams risinājums ilgtermiņā.
Pārrunājamo jautājumu vidū bija gan nodokļi un darba algu lielums, gan izglītības iespējas reemigrējušo ģimeņu bērniem Cēsīs. J.Rozenbergs un L.Madelāne stāstīja par no ārvalstīm atgriezušos cēsnieku pieredzi biznesa uzsākšanā pilsētā, kā arī uzklausīja klātesošo iespaidus par pārmaiņām pilsētā, kas pamanītas tur viesojoties. Atbildot uz jautājumu par to, vai Cēsīs tiek gaidīti tikai bijušie cēsnieki vai tie, kuri vēlas veidot biznesu, domes priekšsēdētājs sacīja, ka tiek gaidīts ikviens, kurš vēlētos dzīvot un strādāt pilsētā.
Vairākums tikšanos dalībnieku atzina, ka atzinīgi novērtē to, ka dzimtās pilsētas pārstāvji interesējas par tautiešiem svešumā, tādējādi parādot, ka viņi nav aizmirsti un joprojām ir piederīgi pilsētai.
Cēsu domes pārstāvji piedalījās arī Latvijas vēstniecības Īrijā organizētajā pasākumā, kura ietvaros notika tikšanās ar diasporas aktīvistiem, organizāciju un pašdarbības kolektīvu pārstāvjiem. Klātesošie uzklausīja stāstu arī par to, kā radās ideja par „Vispasaules cēsnieku dienas” organizēšanu. Kā zināms, pirmais „cēsnieku salidojums” notika šovasar, bet nākamais jau ieplānots 2015.gada jūlijā un varētu kļūt par ikgadēju nozīmīgu notikumu Cēsu pilsētas kalendārā.

FOTO: baltic-ireland.ie



Draugiem.lv pase

reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie