Piektdiena, 19. jūlijs, Varda dienas: Jautrīte, Kamila, Digna

Vai diasporas balsis ir vienmēr svarīgas, vai tikai šad un tad? draugiem.lv

- 24.02.2015
Sadaļas: Mēs Pasaulē - Atslēgvārdi: , ,

brunsPēdējā gadā diasporas jautājumi arvien vairāk sāk parādīties politiskā dienaskārtībā Latvijā. Šie diasporas jautājumi, ka agrākam trimdiniekam, man interesē un tādēļ janvāra beigās ierados uz Eiropas Savienības māju Aspazijas bulvārī, lai paklausītos Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra pētnieces neseno pētījumu „Diasporas politiskā pārstāvniecība Latvijā un Eiropas Savienībā: parlamentārā dimensija” rezultātus.

Starp citu, pētījuma kopsavilkumā bija sekojošais teikums “Eiropas Parlamenta vēlēšanās sasniegtie līdzdalības rādītāji ilustrē neskaidra balsošanas priekšmeta un vēlētājam neērtas balsošanas procedūras negatīvo ietekmi uz kopējo līdzdalību.”

EP vēlēšanās Latvijai nav iecirkņi ārpus Latvijas, kur pilsoņi var tieši balsot, kānotiek Saeimas vēlēšanās. Vēlētājiem jāsūta pases un jāreģistrējas, jāgaida, kad vēlēšanas materiāli tiek atsūtīti un tad vēlētājiem atkal jāsūt savas balsis par pastu. Pases, kā personas apliecinošu dokumentu sūtīšana nav daudziem vēlētājiem izdevīgi. Jau ilgāku laiku man nodarbinājis jautājums, kāpēc vēl joprojām nevar organizēt tiešas Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas Latvijas pilsoņiem jebkur, kur viņi atrodas. Šis ir svarīgs jautājums no demokrātijas viedokļa. Skaitļi par pilsoņu ārpus Latvijas politisko aktivitāti pēdējās EP vēlēšanās 2014. gada maijā, kad bija atļauta tikai pasta balsošana, un par aktivitāti pēdējās Saeimas vēlēšanās, liecina paši par sevi. EP vēlēšanās- dalība 2370 pilsoņi, Saeimas vēlēšanās – dalība 23056 pilsoņi. Desmit kārtīgs pilsoņu aktivitātes pieaugums tiešās vēlēšanās savā iecirknī konkrētā mītnes zemē!

Pēdējās Saeimas vēlēšanās 2014.gada oktobrī bija jau 100 iecirkņi ārpus Latvijas – tieši pateicoties ārzemēs mītošo Latvijas Republikas pilsoņu aktivitātei un valstiskai atbildībai. Dzirdēts, ka izmaksas šai lietai varētu būt, kādi 60-70000 eiro, un reizi 5 gados, kad notiek EP vēlēšanas Latvijas valstij tas ir jāatļauj, jo tā ir tiešā demokrātija.

Trešdienā, 18. februārī, es, kopā ar Pasaules Brīvo latviešu apvienības pārstāvniecības Latvijā vadītāju Jāni Andersonu bijām ielūgti uz Saeimas Ārlietu komisijas sēdi, kurā tika spriests pariepriekš minētā pētījuma. Diskusijas noslēgumā bildu par savu iepriekš minēto ierosinājumu – ka Latvijas valstij jāļauj balsot pilsoņiem tiešās vēlēšanās, arī, ievēlot mūsu pārstāvjus EP. Un šī ierosme tika uzņemta ar atzinību.

Esmu gatavs tad caur saviem kontaktiem likumdevējā šo lietu aktualizēt – jāizstrādā attiecīgi grozījumi vairākos likumos, t.sk., „Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā”. Un laika tam ir – nākošās EP vēlēšanās tik 2019.gadā. Ja tas netiek darīts tagad, tad atkal varēsim atskatīties uz EP vēlēšanām un diskutēt par zemo līdzdalību. Veicināsim mūsu diasporas sajūtu, ka arī viņu domas tiek uzklausītas, veidojot politiku visā Eiropā un aiz tās robežām, jo EP un citas Eiropas Savienības institūcijas aktīvi sadarbojas arī ar citām valstīm, t.sk., Austrāliju, Kanādu, ASV.
Vairāk informācija par pētījumu var atrast: www.diaspora.lu.lv

Uldis Brūns

FOTO: no Ulda Brūna personīgā arhīva



Draugiem.lv pase

reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie