Otrdien, 3. martā, Latvijas Ministru kabinets izsludināja likumprojektu “Repatriācijas likums”, kura mērķis ir sekmēt un atbalstīt Latvijas pilsoņu, latviešu un lībiešu (līvu) izcelsmes personu un viņu ģimenes locekļu pārcelšanos uz pastāvīgu dzīvi Latvijā, informē Iekšlietu ministrijas Sabiedrisko attiecību un organizatoriskā darba nodaļa.

Repatriācijas likums izstrādāts saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumu „Par Reemigrācijas atbalsta pasākumu plānu 2013.-2016. gadam”. Reemigrācijas atbalsta pasākumu plānā tika noteikts mērķis – paplašināt personu loku, kuriem iespējams pretendēt uz repatrianta statusu, attiecīgi izstrādājot likumprojektu “Repatriācijas likums”, kurā tiek noteikts, kas var pretendēt uz repatrianta un viņa ģimenes locekļa statusu, uz cik ilgu laiku šādu statusu piešķir un kam, un kāda materiālā palīdzība no valsts puses tiek piedāvāta.

Likumprojektā ir precizēta “repatrianta” definīcija, kas, salīdzinot ar spēkā esošo likumu paredz izmaiņas – piemēram, ir izslēgts paaudžu ierobežojums, kas noteica, ka repatriēties var tikai persona, kurai viens no vecākiem vai vecvecākiem ir latvietis vai lībietis (līvs). Jaunajā likumprojektā šāds divu paaudžu ierobežojums vairs netiek paredzēts, lai veicinātu gados jaunu latviešu, lībiešu (līvu) izcelsmes cilvēku pārcelšanos uz dzīvi Latvijā. Veikti arī precizējumi, kas nosaka, kuras personas var uzskatīt par repatrianta ģimenes locekļiem.

Likumprojekts nosaka, kāda materiālā palīdzība tiks piešķirta repatriantam, kurš izceļojis no Latvijas laikā līdz 1990.gada 4.maijam vai dzimis ārvalstī, vai izceļošanas laikā no Latvijas Republikas bijis nepilngadīgs. Repatriants varēs saņemt ar pārcelšanos uz dzīvi Latvijā saistīto ceļa izdevumu kompensēšanu, ikmēneša pabalstu, ja viņš ir reģistrēts Nodarbinātības valsts aģentūrā kā bezdarbnieks, un iespēju apmeklēt valsts valodas apguves kursus. Likumprojekts paredz arī saglabāt pašreizējo kārtību attiecībā uz pašvaldību sniegto palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā. Minētā norma paredz, ka repatrianti, kuri izceļojuši no Latvijas laikā līdz 1990.gada 4.maijam vai dzimuši ārvalstīs, vai izceļojuši no Latvijas pēc 1990.gada 4.maija un šajā laikā bijuši nepilngadīgi, ir iekļauti to personu sarakstā, kuri nodrošināmi ar dzīvojamo platību pirmām kārtām.

Pārejas noteikumi noteiks, ka repatrianti, kuriem repatrianta statuss piešķirts pēdējā gada laikā līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, materiālo palīdzību var pieprasīt divu gadu laikā no dienas, kad stājies spēkā lēmums par repatrianta statusa piešķiršanu, ja attiecīgā veida palīdzība iepriekš nav saņemta.

FOTO: baltic-ireland.ie