Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu un Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas vērtēs repatriantu loka paplašināšanu un viņiem sniedzamo atbalstu, aģentūra BNS uzzināja parlamentā. Iepriekš valdībā tika atbalstīts likumprojekts, kas paredz, ka uz repatrianta statusu turpmāk varēs pretendēt plašāks personu loks.

Līdz šim spēkā esošais likums pauž, ka latvieši var kļūt par minoritāti un lībieši par minoritāti jau kļuvuši citu tautu uzbrukuma, genocīda, Otrā pasaules kara dēļ, un aicina uz tautas atkalapvienošanos etniskajā dzimtenē. Pašreiz Latvijā ir mainījusies situācija un no atjaunotās neatkarīgās Latvijas dažādu iemeslu dēļ izbraukuši ļoti daudz Latvijas pilsoņu. Mainīts personu loks, kuras ar šā likuma starpniecību tiek aicinātas atgriezties Latvijā, norāda Iekšlietu ministrija (IeM).

Izslēgts paaudžu ierobežojums, kas noteica, ka repatriēties var tikai persona, kurai viens no radiniekiem taisnā augšupejošā līnijā ir latvietis vai lībietis. Nosakot tikai divas paaudzes, iepriekš tika ierobežota gados jaunu latviešu, lībiešu izcelsmes cilvēku pārcelšanās uz dzīvi Latvijā, uzskata ministrija.

Noteikta repatrianta definīcija, statusa pieprasīšanas, piešķiršanas un atņemšanas kārtība, materiālās palīdzības atmaksa, ja repatrianti saņēmuši palīdzību, bet viņiem repatrianta statuss tiek atņemts vai viņi aizbrauc uz dzīvi uz citu valsti.

Likumprojektā arī noteikts, kas šā likuma izpratnē ir repatrianta ģimenes loceklis un kādu valsts sniegto palīdzību repatriants un viņa ģimenes locekļi būs tiesīgi saņemt, veikti precizējumi repatrianta ģimenes locekļu uzskaitījumā un izmaiņas materiālās palīdzības veidos un apmērā. Saglabāta pašreizējā kārtība attiecībā uz pašvaldību sniegto palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā.

Repatriantam kompensēs ceļa izdevumus. Noteikts ierobežojums, ka maksimālā summa, kuru var maksāt, nedrīkstēs pārsniegt 500 eiro. Aprēķinos izmantota prognoze, ka ceļa izdevumu kompensāciju pieprasīs 50 repatriantu. Prognozējot, ka repatrianti vairāk varētu atgriezties no ES valstīm, vidējās ceļa izdevumu izmaksas varētu būt lielākas, līdz ar to aprēķinos izmantots pieņēmums, ka vidējās ceļa izmaksas ir 100 eiro.

Pašreiz noteikts, ka repatriants var saņemt ikmēneša pabalstu, ja persona ir reģistrēta Nodarbinātības valsts aģentūrā kā bezdarbnieks, 90% no valstī noteiktās minimālās darba algas sešus secīgus mēnešus. Šādu pabalstu pieprasa ne visi repatrianti. No 180 repatriantiem tādas varētu būt 130 personas. Ievērojot ierobežotos finanšu resursus, pabalsts varētu būt mazāks un Ministru kabineta noteikumos noteikts nemainīgs – 250 eiro mēnesī, kā arī pabalsta izmaksas ilgums varētu būt trīs mēneši.

IeM prognozē, ka valodas apguvei varētu pieteikties apmēram 170 personu. Vidēji apmācības ilgtu apmēram sešus mēnešus pašreizējo 12 mēnešu vietā, katrai personai kompensējot līdz 90 eiro.

Lai nodrošinātu materiālo palīdzību personām, kurām piešķirts repatrianta statuss, 2015.gadā nepieciešami 100 210 eiro, bet 2016.gadā un turpmāk ik gadu – 77 000 eiro.

FOTO: baltic-ireland.ie

Raksts publicēts sadarbībā ar BNS