Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija trešdien konceptuāli atbalstīja jauno Repatriācijas likumprojektu, aģentūra BNS uzzināja parlamentā.
Likums ir izstrādāts no jauna, jo daudzas tā normas pašlaik jau regulē citi normatīvie akti.
Salīdzinot ar spēkā esošo likumu ir paredzētas vairākas izmaiņas.

Proti, izslēgts paaudžu ierobežojums, kas noteica, ka repatriēties var tikai persona, kurai viens no radiniekiem taisnā augšupejošā līnijā ir latvietis vai lībietis. Nosakot tikai divas paaudzes, tiek ierobežota gados jaunu cilvēku pārcelšanās uz dzīvi Latvijā, pamato Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. Piemēram, ja latvietis Otrā pasaules kara laikā devies bēgļu gaitās vai tika izsūtīts, viņa mazmazbērns, kuram varētu būt 25 gadi, pašlaik nevar repatriēties, jo viņam latviskā izcelsme ir trešajā paaudzē.

Repatriantu skaita pieauguma un finanšu trūkuma dēļ jaunajā likumprojektā piedāvāts samazināt laiku, kādā repatriants saņem atbalstu no valsts. Piemēram, pārcelšanās izdevumi noteikti 500 eiro apmērā, kas pašreiz nevar pārsniegt 711 eiro, ikmēneša pabalstu, ja repatriants reģistrējies kā bezdarbnieks rosināts maksāt 250 eiro trīs mēnešus, nevis sešus. Savukārt atbalstu valsts valodas apguvei pusgada garumā, kas pašlaik vidēji ir 99 eiro mēnesī, maksās tikai tiem, kuriem nebūs iespēja apmeklēt valsts vai pašvaldību nodrošinātos kursus.
PMLP pārstāvji vērsa deputātu uzmanību uz finanšu trūkumu atbalsta sniegšanai repatriantiem, kas pašlaik tiek īstenota uz iekšējās pārdales rēķina. Uz materiālo palīdzību no valsts – ceļa izdevumu kompensāciju, pabalstiem, valodas apguvi, var pretendēt repatriants, kas izceļojis no Latvijas laikā līdz 1990.gada 4.maijam vai dzimis ārvalstī, vai brīdī, kad izceļojis no Latvijas, bija nepilngadīgs, paredz likumprojekts. Finanšu trūkuma dēļ valdība neatbalstīja normu par materiālo atbalstu tiem, kas no Latvijas ir prombūtnē ir vismaz 10 gadu.

Pērn līdz 1.novembrim repatrianta statuss tika piešķirts 148 personām un ģimenes locekļa statuss – 62 personām.

Likumprojekts paplašina personu loku, kas var pretendēt uz repatrianta statusu. Prognozes liecina, ka 2015.gadā repatriantu skaits varētu sasniegt vismaz 180 un viņu ģimenes locekļu skaits – 90 personas.

Pēc deputāta Artusa Kaimiņa (LRA) ierosinājuma šo jautājumu skatīt plašākā kontekstā komisija atbalstīja uz kādu no sēdēm aicināt Valsts Ieņēmumu dienesta pārstāvjus, lai pārrunātu, vai neziņa saistībā ar nodokļu nomaksu nekavē latviešu atgriešanos, kas Latviju pameta ekonomiskās krīzes gados.

Projekts nosaka, ka repatriants ir persona, kas brīvprātīgi pārceļas uz pastāvīgu dzīvi Latvijā un ir Latvijas pilsonis vai viens no viņa radiniekiem taisnā augšupejošā līnijā un latvietis vai līvs; dzīvo ārvalstī, nav bijis piešķirts repatrianta statuss.
Savukārt repatrianta ģimenes loceklis ir persona, kas pārceļas uz dzīvi Latvijā vienlaikus ar repatriantu vai divu gadu laikā no dienas, kad stājies spēkā lēmums par repatrianta statusa piešķiršanu. Šo statusu var pieprasīt repatrianta laulātais; nepilngadīgs bērns vai apgādībā esošs bērns līdz 21 gadu vecumam un aizbildnībā vai aizgādībā esoša persona; repatrianta vai viņa laulātā vecāks, kam izvirzīti vairāki nosacījumi.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš noteikts 28.aprīlis. Vairākus priekšlikumus, piemēram, arī saistībā ar vecāku pārcelšanos uz Latviju, plāno iesniegt Tiesībsarga birojs.

FOTO: baltic-ireland.ie

Raksts publicēts sadarbībā ar BNS