Svētdiena, 26. janvāris, Varda dienas: Agneta, Agnis, Ansis

Šogad Kultūras dienu ietvaros notika Jaunatnes forums 2015 draugiem.lv

- 05.05.2015

10406890_423121427867676_4023510495076198219_nŠogad Latvijas kultūras dienu ietvaros Dublinā pirmo reizi notika arī Jaunatnes forums. Īrijā šāds pasākums nekad iepriekš nav bijis, tāpēc atsaucību paredzēt bija grūti. Vai pirmie kucēni būtu jāslīcina? Nekādā gadījumā. Uz rīkotāju aicinājumu atsaucās apmēram 30 dalībnieki un, pasākuma norisi vērojot, jāsaka, ka garlaicīgi jaunajiem cilvēkiem tur noteikti nebija.

Atklājot pirmo forumu, Latvijas vēstnieks Īrijā Gints Apals minēja, ka pēc viņa aplēsēm Dublinā vien varētu būt ap 200 studentu. (Droši vien, ka bez viņiem ir arī vēl krietns pulciņš strādājošo un tikko kā mācības beigušo, kas aktīvo jauniešu skaitu padara vēl kuplāku. Aut. piezīme) Vēstnieks minēja, ka izņemot Facebook.com iespēju, līderiem vajadzētu meklēt vēl papildus veidus, kā uzrunāt jauniešus, lai viņu skaits grupā „Latvijas jaunieši Īrijā” augtu. Runājot par pulcēšanās vietu, vēstnieks, lai arī uzmanīgi, tomēr izteica cerību, ka šogad beidzot varētu izdoties nokārtot jautājumu par plašākām vēstniecības telpām un tad vieta noteikti atrastos arī jauniešu regulāriem saietiem.

Jaunatnes foruma dalībnieku vidū bija arī viesi no Latvijas – Eiropas latviešu apvienības priekšsēdis Aldis Austers un Jaunatnes Kompetences Centra priekšsēdētājs Oskars Jepsis, kura pārraudzībā Latvijā noris „Jaunatnes Forums 2015” un kurā piedalīties Oskars aicināja arī diasporas jauniešus. Viņš pastāstīja, ka šā gada laikā līdzīgi forumi tiek plānoti arī Beļģijā, Lielbritānijā un Nīderlandē un iespējams arī Austrālijā.

Aldis Austers savukārt sanākušajiem pastāstīja par jauniešu kopābūšanas vēsturi, kura Eiropā jau aizsākusies pirms sešdesmit gadiem. Mūsdienu jaunās paaudzes mērķi un uzdevumi, protams, atšķiras no tiem, ko savulaik izvirzīja jaunie trimdinieki, taču, Austera kungs lika jauniešiem aizdomāties, vai tie trīs P, ko savulaik kā moto izvirzīja trimdas jaunieši, nav piekopjami arī šodien. Un proti: P – pulcēties; P –priecāties; P – precēties.

Pēc uzrunām un pamudinājumiem, iesaistoties visiem dalībniekiem, sekoja aktivitātes jauniešiem, sadaloties pa grupām. Rezultātā katrai no tām bija jāidentificē ne tikai kāda no emigrācijas jauniešu problēmām, bet tās risinājums jāmeklē inovatīvi. Vietējo līderu Didža un Lauras vadībā risinājumi tika ne vien atrasti, bet arī vizualizēti, proti, katra grupa no izdalītajiem palīgmateriāliem izveidoja savu modeli, kuru noslēgumā arī prezentēja.

FOTO: Elīna Dimante



Draugiem.lv pase

reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie