Katru gadu 1.jūnijā – Starptautiskajā bērnu aizsardzības dienā – portāls baltic-ireland.ie publicē kādu dzīvesstāstu, kas tā vai citādi attiecas uz Īrijā dzīvojošajiem latviešiem. Arī šis gads nebūs neizņēmums. Šoreiz pastāstīsim par trīs gadus veco meitenīti Niku, kura pati to vēl neapzinādamās, jau ir piedzīvojusi ļoti daudz.

Sākot stāstu, atgriezīsimies sešus, septiņus gadus tālā pagātnē, kad kāda jauna sieviete no Alūksnes puses atbrauca uz Īriju apciemot savu māti. Ciemošanās laikā sieviete, sauksim viņu par Maiju, iepazinās ar puisi, kurš Īrijā bija ieradies no Moldovas. Pāris sadraudzējās un pēc kāda laika sāka dzīvot kopā. 2012. gada pavasarī, kad Maijai bija 26 gadi, pasaulē nāca burvīga mazulīte Nika. Pāris dzīvoja saticīgi, priecājās par meitiņas piedzimšanu un nenojauta, ka jau pavisam drīz visi šie trīs likteņi piedzīvos negaidītus dzīves līkločus. Kad Nikai bija seši mēneši, meitenītes māte nolēma braukt uz Latviju, it kā pie zobārsta. Tēvam iebildumu nebija, jo nekas neliecināja, ka meita viņam būs jāpieskata ilgāk par dažām nedēļām. Tomēr laiks gāja, bet Maija kā nebrauca, tā nebrauca atpakaļ uz Īriju. Sākumā Maija vēl aizbildinājās ar dažādiem iemesliem, bet vēlāk jau atklāti pateica, ka pie meitas neatgriezīsies.
Mazās Nikas tēvam šāds notikumu pavērsiens bija negaidīts. Sāpēja nodevība un tam visam klāt vēl nāca ikdienas rūpes, jo bija jāsavieno darbs un bērna audzināšana. Meitenītes tēvs, kuram ir Moldovas un Rumānijas dubultpilsonība, portālam baltic-ireland.ie pastāstīja, ka šajā nebūt ne vieglajā dzīves posmā viņam daudz palīdzēja gan paša radi, gan Enniscorthy (Co. Wexford) dzīvojošie latvieši.

Kad ar ikdienas rūpēm saistītie jautājumi bija atrisināti, vientuļo tēvu gaidīja jauns trieciens – izrādījās, ka nekas nav darīts, lai Nika saņemtu bērnu pabalstu, kā arī bērns nebija reģistrēts nevienā pilsonībā. Tā kā bērns nāca pasaulē oficiāli nereģistrētā laulībā, Nikas tēvs nevarēja nokārtot nevienu no šīm formalitātēm. Lai iegūtu aizbildnību, Nikas tēvam nācās vērsties tiesā. Īrijas tiesu instances bija saprotošas un piešķīra tēvam aizbildņa tiesības.
Ne mazāk sarežģīts bija bērna pilsonības jautājums. Mazās Nikas tēvs vērsās Rumānijas vēstniecībā, bet nesaņēma cerēto pretimnākšanu. Tad Enniscorthy dzīvojošie latvieši ieteica viņam sazināties ar Latvijas vēstniecību Dublinā. Meitenītes tēvs tā arī izdarīja un tika uzklausīts. Latvijas vēstniecība uzreiz mazo Niku nevarēja reģistrēt Latvijas pilsonībā, jo tam ir vajadzīgs mātes – Latvijas pilsones pieteikums. Tomēr vēstniecības darbinieki pielika lielas pūles, lai Nikola saņemtu Latvijas pasi. Vēstniecība iesaistīja Alūksnes novada pašvaldības sociālo dienestu un sazinājās ar Latvijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi (PMLP), kas pēc bērna dzimšanas apliecībā ierakstītā mātes vārda, uzvārda un paraksta identificēja attiecīgo personu un atzina, ka Nikolai pienākas Latvijas pilsonība. Tā, vairākām instancēm sadarbojoties, mazā Nika kļuva par pilntiesīgu Latvijas pilsoni.
Nesen mazā, smaidīgā un dzīvespriecīgā Nika nosvinēja savu trešo dzimšanas dienu. Ciemiņu, kā jau tādās reizēs, bija daudz, diemžēl viņu vidū nebija ne meitenītes vecmāmiņa, kura joprojām dzīvojot Īrijā, ne tā sieviete, kuru nosaucām par Maiju. Rakstot neceļas roka šo sievieti nosaukt par māti, jo, kā pastāstīja Nikas tēvs, Maija atgriežoties Alūksnes novadā, radiem un draugiem stāstījusi, ka viņas bērniņš esot Īrijā nomiris, tāpēc viņai atpakaļ nav jābrauc.

Šodien, Starptautiskajā bērnu aizsardzības dienā, portāls baltic-ireland.ie mazajai Nikai, kura izskatās pēc mazas princesītes, novēl būt stiprai, mīlēt savu tēti un, izmantojot no Latvijas vēstniecības saņemto dāvanu, saglabāt kaut ko no latviskā.
Mazā Nika tekoši runā angļu, krievu un moldāvu valodā, tomēr ļoti gribas cerēt, ka viņā būs arī kāda kripata latvietības, ja ne no Maijas un viņas mātes, tad no tiem latviešiem, kuri dzīvo Enniscorthy un joprojām palīdz šiem cilvēkiem.

FOTO: baltic-ireland.ie