Šonedēļ biedrībā „Patvērums “Drošā māja”” Rīgā viesojās ASV ģenerālprokurore Loreta Linča, kura izteica atzinību par biedrības paveiktā darba nozīmīgumu cilvēktirdzniecības novēršanā un apsveica „Patvērums „Drošā māja”” juristi Gitu Miruškinu (attēlā).
Biedribas ilggadīgo darbinieci ASV vēstniecība Latvijā šajā gadā ir nominējusi Valsts departamenta ziņojuma „Par cilvēku tirdzniecības novēršanu” Varoņa balvai.

Pēc pasākuma G.Miruškina portālm baltic-ireland.ie nelielā intervijā pastāstīja par savu darbu un šo balvu.
„Katru gadu mēs rakstām ziņojumu Amerikas savienotājām valstīm par darbu cilvēktirdzniecības novēršanā, ko iesniedzam ASV vēstniecībai Latvijā. Viņi, savukārt, to apkopo un sūta savam valsts departamentam. Šogad, balstoties uz šajā jomā sasniegto, ir izlemts mani nominēt kā “cilvēktirdzniecības novēršanas varoni”. Esmu viena no desmit nominantiem pasaulē, pirmā no Latvijas un, izskatās, pirmā arī no Eiropas, kas šādu balvu saņems. Pēc balvas jūnijā man būs jādodas uz Vašingtonu un kuluāros runā, ka to pasniegs ASV valsts sekretārs Džons Kerijs. Šodien pie mums bija ieradusies ASV ģenerālprokurore Loreta Linča, lai paziņotu par šīs balvas piešķiršanu.

Par ko ir balva? Droši vien par astoņu gadu darbu „Drošā mājā” un par 120 upuriem, kam esmu sniegusi palīdzību. Tā kā esmu juriste un darbojos savā profesijā, man bieži nākas palīdzēt šiem cilvēkiem saistībā ar dažādiem procesiem – vai tas ir kriminālprocess vai civilprocess, kur TOP lietas joprojām ir fiktīvās laulības.
Meitenes atgriežas, paiet vairāki gadi, Latvijā piedzimst bērniņš, bet, aizejot uz dzimtsarakstu nodaļu viņu reģistrēt, izrādās, ka juridiski bērniņa tētis nav vis Juris vai Pēteris, bet gan, piemēram Singhs. Tad, protams, meitenes pārņem šausmas un jautājums „ko darīt?”
Mēs cenšamies civiltiesiskā kārtībā šīs laulības nevis šķirt, bet atzīt par spēkā neesošām no noslēgšanas brīža. Sekas tam ir arī tādas, ka ar Latvijas vēstniecības Īrijā starpniecību šos spriedumus, kas ir stājušies spēkā Latvijā, nosūtām uz Īriju, vēstniecība kā diplomātiskie pārstāvji vēršas attiecīgajās Īrijas institūcijās un Imigrācijas dienestā. Rezultātā šiem cilvēkiem uz laulības pamata izsniegtās uzturēšanās atļaujas tiek anulētas un uzlikts sods par valsts iestāžu maldināšanu. Ļoti priecīgi viņi par to gan nav… Agrāk tiesu praksē nebija laulību atzīšanas par spēkā neesošu no noslēgšanas brīža, bet mēs esam iedibinājuši šādu jaunu praksi, ko atļauj Civillikums.
Meitenēm vēlos pateikt, ka ir jādomā par šīm sekām. Var jau būt, ka tas (fiktīvās laulības – red.) ir vienkāršs darījums, tāpat kā, piemēram, nopirkt maizi, bet tās sekas, kas ir pēc tam, tās ir tālejošas. Tās ir saistības, kuras cilvēks uzņemas un tās nevar pārtraukt brīdī, kad „man vairs nepatīk vai es vairāk negribu”. To var izdarīt tikai ar juridiskiem instrumentiem – tiesā vai pie notāra. Tas nebūs tik vienkārši. Tā nav, kā bieži vien meitenēm tiek teikts – „ja tev nepatiks vai negribēsi, pavisam vienkārši varēsi izšķirties”. Es nesaku, ka to nevar izdarīt, bet tas prasa gan līdzekļus, gan arī laiku.”

FOTO: baltic-ireland.ie