Finanšu ministrs Jānis Reirs (“Vienotība”), komentējot Finanšu ministrijas (FM) rosinājumu krīzes laikā piešķirto pensiju pārrēķināšanu sākt nevis, kā iecerēts no nākamā gada, bet no 2017.gada, norādīja, ka “valstij ir tik līdzekļi, cik tie ir”. Viņš aģentūrai BNS otrdien pirms valdības sēdes apstiprināja, ka šobrīd valdība ir nolēmusi visus ar budžetu saistītos jautājumus, tostarp pensiju pārrēķināšanu, sākt izskatīt augustā.

Taujāts par FM rosinājumu krīzes skarto pensiju pārrēķināšanu sākt no 2017.gada, Reirs norādīja, ka: “Ir, iespējams, atrasts risinājums, kas varētu glābt situāciju. Ministrija meklē kompromisu, lai varētu veikt kapitāla paaugstināšanu”.

“Šobrīd tiek piedāvāti vismaz pieci krīzes skarto pensiju pārrēķināšanas iespējami modeļi. Daži dāsnāki par citiem. Valstij līdzekļi ir tik, cik ir. Latvijai ir laba attīstība, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, bet pieaugums nav pietiekams, lai apmierinātu visas jaunās [politikas] iniciatīvas. Līdz ar to mēs esam iesaistījušies darbā un meklējam risinājumu, nevis, vienkārši pasakam – nē,” paskaidroja finanšu ministrs.

Reirs arī norādīja, ka viņš ir gatavs tikties ar pensionāriem un skaidrot radušos situāciju.

“Nekad neesmu izvairījies. Arī strādājot Budžeta komisijā, kad bija ļoti nopietnas konsolidācijas. Esmu sastādījis budžetus, kur reāli vajadzēja samazināt izdevumus, nevis tikai lemt par papildu naudas piešķīrumiem. Nekad neesmu izvairījies no sarunām ar nevalstiskām organizācijām un pārējiem,” viņš teica.

Labklājības ministrs Uldis Augulis (Zaļo un zemnieku savienība) iepriekš pauda, ka pensijas ir jāpārrēķina no nākamā gada. Atbilstoši Labklājības ministrijas datiem, Latvijā ir vairāk nekā 470 tūkstoši pensionāru, no kuriem lielākā daļa jeb 60,9% saņem vecuma pensiju robežās no 200 līdz 300 eiro.
Augulis akcentē, ka pensija gandrīz pusmiljonam iedzīvotāju šodien ir vienīgais ienākumu avots, kas līdz ar ekonomiskās situācijas uzlabošanos palicis praktiski nemainīgs.

Savukārt FM krīzes laikā piešķirto pensiju pārrēķināšanu rosina sākt 2017.gadā nevis ar nākamo gadu.

Pērn aprīlī Tiesībsarga birojs paziņoja, ka ekonomiskā krīze negatīvi un neatgriezeniski ietekmējusi arī nopelnītās pensijas, jo personas, kuras pensionējušās pēc finanšu krīzes, saņem daudz mazāku pensiju nekā personas ar tādu pašu darba stāžu, sociālajām iemaksām un vecumu, kas pensionējušās ekonomiskās izaugsmes gados. Atšķirību iemesls ir piemērotais kapitāla indekss, kas finanšu krīzes gados bija negatīvs. Labklājības ministrija solīja tam rast risinājumu.

FOTO: BNS

Raksts publicēts sadarbībā ar BNS