Liela daļa ārvalstīs dzīvojošo vēlas, lai viņus liek mierā, viedokli Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā trešdien pauda deputāts Augusts Brigmanis (ZZS). Saeimas komisija diskutēja par deklarācijas projektu par nepilngadīgo Latvijas valstspiederīgo aizsardzību ārvalstīs bērna tiesību jomā, reaģējot uz gadījumiem, kad Latvija nav saņēmusi oficiālu informāciju par nepilngadīgā izņemšanu no ģimenes.

“Vesela virkne ārvalstīs dzīvojošo grib, lai viņus liek mierā. Absolūtais vairākums saprot, kurā valstī viņi ir nonākuši un kāda tur ir kārtība,” uzskata deputāts.
Pēc Brigmaņa vārdiem, viņš būtu uzmanīgs, vai šāda deklarācija nāks par labu tiem, kas dzīvo un strādā ārvalstīs.
“Vienotības” deputāte Lolita Čigāne, vēršot uzmanību uz nepilnībām deklarācijas tekstā, norādīja, ka vēstījumu būtu jāadresē arī tiem, kas vēlas pamest Latviju un dzīvot citur, aicinot rūpēties par saviem bērniem un informējot par iespējamām sekām.

No Ārlietu ministrijas (ĀM) pārstāvjiem izskanēja, ka pašlaik maz Latvijas iedzīvotāju sniedz par sevi informāciju konsulārajā reģistrā, tādēļ bieži vien esot sajūta, ka cilvēki nevēlas, lai kāds zina, kur viņi ir. Deklarēties iespēja ir, bet cilvēki to nevēlas, secinājusi ĀM.

Jau ziņots, ka deklarācijas projektu par latviešu bērnu tiesību aizsardzību ārzemēs iesnieguši NA, “Saskaņas” un “No sirds Latvijai” deputāti.

Komisija trešdien lēma skatīt priekšlikumus un tekstu pilnveidot. Par to balsoja NA un “Saskaņas” deputāti, pret balsoja “Vienotība” un ZZS.

Trešdien Saeimas komisijā uz vairākām problēmām norādīja ĀM.

Deklarācijas projekts konstatē, ka Latvijas iestādes ne vienmēr saņem informāciju no ārvalstīm par no Latvijas valstspiederīgo ģimenēm izņemtajiem bērniem un uzsāktajiem adopcijas procesiem; pievērš uzmanību, ka Lielbritānijas tiesa nav izpildījusi starptautiskās saistības [red. - par Lailas Brices gadījumu]; pauž bažas par līdzīgām situācijām. Deklarāciju plānots nosūtīt Eiropas Padomes dalībvalstīm.

Projekts paredz, ka Saeima lūdz ārvalstis ievērot Vīnes konvenciju un informēt Latvijas pusi par tās valstspiederīgā nepilngadīgā izņemšanu no ģimenes; apturēt darbības, kas vērstas uz bērna nodošanu adopcijai, pirms tiek izvērtētas bērna tiesības uz savas identitātes aizsardzību, pārskatīt lietvedībā esošās lietas, sadarboties ar Latviju un respektēt ieteikumus.

Tāpat šobrīd projektā norādīts uz Latvijas valsts pienākumu aizsargāt savu valstspiederīgo tiesības.

FOTO: baltic-ireland.ie

Raksts publicēts sadarbībā ar BNS