Sestdiena, 17. augusts, Varda dienas: Oļegs, Vineta

Īrijā no Latvijas valstspiederīgo ģimenēm izņemti vairāk kā 100 bērni draugiem.lv

- 28.11.2015

IMG_2732Pēdējā laikā valstiskā līmenī ir aktualizēts jautājums par palīdzību Latvijas valstspiederīgo ģimenēm, kurām ārvalstīs tiek atņemtas aprūpes tiesības uz pašu bērniem. Problēma īpaši tika izcelta pēc tam, kad skaļi izskanēja Lailas Brices izmisīgie centieni atgūt meitu, kuru Lielbritānijas sociālie dienesti pirms pieciem gadiem viņai atņēma un nodeva audžuģimenei. Mātes cīņā iesaistījusies arī Latvijas valsts.

Kāda šai ziņā ir situācija Īrijā? Ar šo jautājumu vērsāmies pie Latvijas vēstniecības Konsulārās daļas vadītājas V.Bušas.
Viņa stāsta, ka arī Īrijā šī problēma ir pietiekami aktuāla un piebilst, ka no Latvijas valstspiederīgo ģimenēm šeit varētu būt izņemti vairāk nekā simts bērni. Nepilnu 5 gadu laikā vēstniecībā sniegta palīdzība 220 bērniem un lielākā daļa gadījumu bijuši saistīti ar ārpusģimenes aprūpi. V.Buša norāda, ka agrāk Īrijas iestādes šādu statistiku neapkopoja un Latvijas atbildīgajām institūcijām informāciju par iepriekšējo periodu iedot nevar.
“Pēc vairākkārtējām tikšanās reizēm, aktualizējot šo jautājumu Eiropas Savienības dalībvalstu konsulu līmenī, ir notikusi virzība uz Īrijas iestāžu attieksmes maiņu pret šo jautājumu. Pieaugusi izpratne par to, ka informācijas apmaiņas process starp valstīm ir jāuzlabo, jāapkopo arī statistika un gadījumi, kuros iesaistīti citu nacionalitāšu un citas pilsonības bērni, ir jāizskata nedaudz citādāk. Tiesa parasti šos gadījumus izvērtē tikai pēc viena galvenā kritērija – bērna labākās intereses. Pret to nevar būt iebildumi nevienam, arī vēstniecībai ne mirkli nav radušās šaubas par to, ka tiesa šīs intereses nebūtu ņēmusi vērā. Arī mūsu pieredze un prakse liecina, ka šie bērnu izņemšanas no ģimenēm gadījumi parasti ir pamatoti. No vecāku puses sūdzību skaits saistībā ar šādiem gadījumiem ir neliels, vēstniecībā vairāku gadu laikā ir saņemti tikai seši iebildumi no vecākiem attiecībā uz 10 bērniem, kad tiek apšaubīti Īrijas iestāžu lēmumi.“
Konsulārās daļas vadītāja norāda, ka daudz vairāk ir gadījumu, kad vecāki ir vērsušies vēstniecībā, lūdzot sniegt padomus, ko darīt, lai bērnus atgūtu, atzīstot, ka ir bijuši kādi apstākļi vai pašu nepārdomāta rīcība, kas devusi pamatu bērnu izņemšanai no ģimenes.
“Situācijas ir bijušas ļoti dažādas un šajos gadījumos vecāki tad lūdz konsulāro palīdzību un to mēs savu iespēju robežās arī mēģinām sniegt, nodrošinot atbalsta informāciju. Kā zināms, Īrijā ir pieejama bezmaksas juridiskā palīdzība, kā arī bezmaksas tulka palīdzība, ja tā tiek lūgta, un pastāv vairākas nevalstiskās organizācijas. Tāpat mēs arī informējam Tieslietu ministrijas Tiesiskās sadarbības Bērnu lietu sadarbības nodaļu, kas ir ļoti pretimnākoša. Tas ir ciešs mūsu sadarbības partneris, konsultējot, ko vajadzētu un ko nedrīkst darīt, lai nepārkāptu likumus. Ir prettiesiski bērnu paņemt un aizvest uz citu jurisdikciju, piemēram, Latviju, jo Īrijas tiesas ir piekritīgas skatīt bērnu tiesību un aprūpes jautājumus attiecībā uz bērniem, kas pastāvīgi dzīvo Īrijā, neatkarīgi no pilsonības.”

V.Buša uzskata, ka vēstniecībai nav pamata apšaubīt, ka lēmumi par bērnu izņemšanu no ģimenes pārsvarā ir pareizi. Pamatā satraukumam ir fakts, ka šī informācija ļoti daudzos gadījumos nenonāk ne vēstniecības, ne centrālo iestāžu redzeslokā.
“Risinot šīs situācijas, ir saprasts, ka arī Eiropas Savienībā ne visa likumdošana ir ideāla un pilnīga, lai dotu pamatu uz to atsaukties. Pastāv divi veidi, kā šo informāciju varētu sniegt. Pirmais – vēršoties tieši vēstniecībā, izmantojot Vīnes konvencijā paredzētos nosacījumus, ka valstij ir jāinformē, ja kādas citas valsts bērns vai pieaugušais, kuram trūkst pilnas rīcībspējas, tiek nodots aizbildnībā vai aizgādnībā. To Īrijas iestādes faktiski nedara. Otrs veids – nododot informāciju centrālajām institūcijām, kas nozīmētu, ka Īrijas Tieslietu ministrija nodod informāciju Latvijas Tieslietu ministrijai. Ja šādas informācijas nav, tas liedz iespēju rīkoties tālāk, lai pārliecinātos, ka tiešām tiek ievērots ļoti svarīgs nosacījums, kas ir fiksēts ANO Konvencijā par bērna tiesībām. Divi panti – astotais un divdesmitais – dod bērnam neapšaubāmas tiesības saglabāt savu nacionālo identitāti, piederību savai nācijai, reliģijai un kultūrai, kā arī valodu un piederību savai ģimenei. Ja bērns tiek ielikts audžuģimenē, kas nav tās pašas tautības, protams, viņam rodas šī kultūras plaisa un identitāte zūd.”
Diemžēl Īrijas sociālie darbinieki bieži vien neizprot kultūras un tradīciju atšķirības un pieņem vienkāršotus lēmumus. Tiek saņemta informācija pat par tādiem gadījumiem, kad vecākiem tikšanās reizēs ar no ģimenes izņemtiem bērniem tiek aizliegts sarunāties dzimtajā valodā, pieprasot lietot angļu valodu.
Trīs galvenie aspekti, kas saistībā ar Latvijas pilsoņu bērnu nodošanu ārpusģimenes aprūpē satrauc vēstniecību, ir – statistikas neapkopošana, informācijas nesniegšana un bērnu tiesību uz nacionālās identitātes saglabāšanu neņemšana vērā. Tomēr jāatzīmē, ka vēstniecības sadarbība ar bērnu un ģimenes lietu aģentūru TUSLA pēdējā laikā ir uzlabojusies un daudzos gadījumos informācija par bērnu izņemšanu no Latvijas pilsoņu ģimenēm tiek sniegta krietni savlaicīgāk nekā agrāk.

Vēstniecība Īrijā jau pirms laba laika ir atzinusi, ka ir jāizvērtē resursi, kas ļautu šādos gadījumos palīdzēt tepat uz vietas. Kā bērna identitātes saglabāšanu nodrošināt? V.Buša uzsver, ka pirmais un galvenais – ir jāmeklē bioloģiskā ģimene, radinieki Īrijā, Latvijā vai arī citā valstī.
“Iesaistot Latvijas iestādes, bāriņtiesas un Tieslietu ministriju, varētu palīdzēt atrast bioloģisko ģimeni, kas būtu gatava turpināt bērna audzināšanu. Vairākumā gadījumu Īrijas bērnu tiesību aizsardzības iestādes to nedara. Parasti tiek meklēti cilvēki, kas varētu uzņemties bērna pastāvīgu aprūpi, kas var nodrošināt visu to, ko paredz kritēriji, kas šeit ir noteikti audžuģimenēm.
Otrs veids būtu mēģināt veidot audžuģimenes, kas palīdzētu saglabāt nacionālo identitāti bērniem, kas ir izņemti no vecāku aprūpes. Ir skaidrs, ka šis jautājums nav vienkāršs un vēstniecība ar to strādā jau ilgstoši.
“Viens ir atrast šo audžuģimeni, otrs – pārliecināties, ka īru iestādes ņems vērā, ka audžuģimeni nepieciešams meklēt tajā vietā, kur šis bērns ir izņemts. Tas nav vienkārši un ir ilgstošs process. Šobrīd Īrijā audžuģimenēs atrodas apmēram 6 tūkstoši bērnu, kas ir ļoti liels skaits. Šis audžuģimeņu institūts ir ļoti sens un tam ir savas tradīcijas, pieredze un veids, kā to darīt. Ir jāstrādā ar Īrijas institūcijām, ko mēs arī darām. Esam vērsušies gan Bērnu un ģimenes lietu aģentūrā TUSLA, gan pie tieslietu ministres un tieslietu ministrijā. Ir jārod pārliecība, ka tā ģimene, kas būs pieteikusies, šādā situācijā arī tiks izraudzīta.

Vēstniecība nevar sniegt juridisku palīdzību un iesaistīties tiesvedībās, bet var apkopot un nodrošināt informāciju par Īrijas likumdošanu attiecībā uz ģimeņu un bērnu tiesību aizsardzību, norāda Konsulārās daļas vadītāja. Vecāku informētība daudzos gadījumos novērstu situācijas, kas ir par pamatu bērnu izņemšanai no ģimenēm. Jāņem vērā, ka jebkura šeit pastāvīgi dzīvojoša bērna aprūpes tiesības vienmēr tiks izskatītas pēc Īrijas likumiem. Sadarbībā ar Īrijas institūcijām, vēstniecība strādā pie šādas informācijas apkopošanas un sagatavošanas. Vēstniecības mājas lapā, sadaļā “Konsulārā informācija” ir ievietota pamata informācija par bērnu un ģimenes tiesību aizsardzību Īrijā un padomi par to, kā rīkoties, ja ģimene nonākusi sociālo dienestu redzeslokā.
Vēstniecībai ir izveidojusies veiksmīga sadarbība ar Īrijas Audžuģimeņu asociāciju un notiek darbs pie tā, lai stimulētu tādu audžuģimeņu izveidi, kas lēmumu aprūpēt svešus bērnus pieņemtu izsvērti un reāli, apzinoties savu atbildību. Tāpat tiek meklētas visas iespējas un veidi, lai panāktu, ka Īrijas iestādes respektētu iespēju latviešu bērnus nodot aprūpē latviešu audžuģimenēm. Informācija par kritērijiem, kādi tiek piemēroti potenciālajām audžuģimenēm, ir pieejama gan Īrijas audžuģimeņu asociācijas mājas lapā www.ifca.ie, gan aģentūras TUSLA mājas lapā www.tusla.ie un Citizens Information Centre mājas lapā.

Lai apzinātu Latvijas valstspiederīgo ģimenes, kuras apsver iespēju uzņemt latviešu bērnus, kas kādu iemeslu dēļ tiek izņemti no vecāku aprūpes, kopā ar Īrijas Audžuģimeņu asociāciju nākamā gada sākumā tiek plānots skaidrojošs seminārs. Uz to jau tagad aicinātas pieteikties ģimenes, kuras ir domājušas par iespēju kļūt par audžuģimenēm, kā arī cilvēki, kuri, iespējams, jau aprūpē kādu Īrijā no bioloģiskās ģimenes izņemtu bērnu un ir gatavi dalīties savā pieredzē.
Lai pieteiktos uz semināru, lūgums rakstīt uz e-pastu inguna.mieze@gmail.com vai zvanīt uz tālruni 0862216877.
V.Buša aicina Latvijas valstspiederīgo ģimenes, kas ir nokļuvušas sarežģītās situācijās un nezina, kur saņemt palīdzību, griezties vēstniecībā, kur tiks sniegta visa informācija par pieejamo palīdzību un tās veidiem. Tāpat tautieši tiek lūgti nepalikt vienaldzīgiem un ziņot vēstniecībai, ja ir pamanītas ģimenes vai nepilngadīgie, kas nonākuši grūtībās un sociālo dienestu redzeslokā.

FOTO: V.Bušas personīgais arhīvs


  1. Slavenā filma “Viens pats mājās”. Skaļi brēc pēc bērna izņemšanas(atņemšanas) no ģimenes. 
    Cik reizes(dienas) Kevins palika bez vecāku uzraudzības? 
    Šai filmai visa pasaule dzied slavas dziesmas!!! 
    Kur te paliek bērnu aizsardzība? 
    Pasaulē valda DIVKOSĪBA.



Draugiem.lv pase

reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie