Svētdiena, 22. septembris, Varda dienas: Maigurs, Mārica, Māris

Pētnieks: terora draudi drīzāk piebremzēs emigrāciju, nekā šobrīd veicinās atgriešanos draugiem.lv

- 01.12.2015

IMG_1420Terora draudi drīzāk varētu piebremzēt emigrāciju, nevis pašlaik ietekmēs aizbraukušo latviešu atgriešanos, aģentūrai BNS pauda Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Aldis Austers (attēlā), kurš iepriekš vadījis Eiropas Latviešu apvienību (ELA).

Pēc teroraktiem Parīzē 13.novembrī, kurā nogalināti 130 cilvēki, valstī izsludināts ārkārtas stāvoklis uz trim mēnešiem, kā arī atjaunota robežkontrole un ir aizliegta publiska pulcēšanās. Briseles ielās, kur tika meklēti teroraktu gatavošanā iesaistītie, joprojām norīkotas patruļas un ir pastiprināta apsardze lielajos tirdzniecības centros.
“Šobrīd par terorisma draudu veicinātu latviešu atgriešanos ir pāragri runāt. Arī Latvijas un pārējās Baltijas valstis ir saņēmušas draudus. Drīzāk šie terora draudi piebremzē emigrāciju, jo tie, kuri vēlas doties prom, šobrīd droši vien divreiz pārdomā, kur viņi brauc un vai tur būs droši. Tomēr ilgākā termiņā, turpinoties terora aktiem Rietumeiropā, tiešām, kāda daļa aizbraucēju varētu izlemt atgriezties,” uz BNS jautājumu atbildēja Austers.
Migrācijas pētniece Aija Lulle skaidro, ka drošības pasākumiem ir jāpastiprinās, un paredzams, ka terorisma draudu proaktīva novēršana būs pasaules valstu viena no galvenajām prioritātēm tuvāko gadu laikā. Vai no Latvijas izbraukušie šo draudu dēļ pieņems lēmumu atgriezties, ir grūti prognozēt.
“Latvijas dziedātāja Marija Naumova presē ir izteikusies, ka dzīve Parīzē jau kopš iepriekšējiem terorisma aktiem vairs nav droša, tomēr ir grūti prognozēt, vai no Latvijas izbraukušie šo draudu dēļ pieņems lēmumu atgriezties. Visas ES valstis tomēr cenšas rast līdzsvaru starp drošību un tās vārdā nepieciešamajiem ierobežojumiem ikdienas dzīvē no vienas puses, un ērtu, personu brīvību neaizskarošu dzīvi no otras puses. Lēmumam atgriezties, visbiežāk, pat tad, ja ir spontāns, pamatā ir vairāki motīvi, tajā skaitā – cerības un iespējas veidot labu dzīvi Latvijā pēc atgriešanās,” viņa komentē.

ELA prezidija locekle, politiskā referente Elīna Pinto norāda, ka latviešiem emigrācijā nācies apkarot aizspriedumus pret austrumeiropiešiem vai ieceļotājiem kopumā, un no šīs pieredzes būtu jāmācās tādu attieksmi neatkārtot. Nesenie terorakti apliecinājuši, cik būtiska ir pārdomāta un saturīga integrācijas politika, jo lielākais drauds ir nevis kāds svešinieks no ārpuses, bet gan savējais, kas jūtas lieks un nesadzirdēts, uzskata Pinto.
“Mūsdienu latvietis nesēž zem ozola dainodams – vismaz ne katrs un ne katru dienu. Mēs esam dažādi – dažādām interesēm un pārliecībām, jauktām ģimenēm, vairākām pasēm. Un katram no šiem latviešiem jādod iespēja justies kā savējam. Citādi tie Latvijai ir neatgriezeniski zaudēti cilvēki. Un, ja Latvija nevēlas tos zaudēt, tā vietā, lai meklētu veidus, kā skaļi aizcirst durvis citādajiem, mūsu politiķiem un sabiedrībai ir nopietni jādomā par saliedētas un pārtikušas Latvijas veidošanu – darbavietām, uzņēmējdarbības vidi, sociālo nodrošinājumu, izglītības kvalitāti un toleranci. Jo latvieši neatgriezīsies vai nepaliks Latvijā dēļ bailēm no terorisma, bet gan tad, ja Latvijā atradīsies vieta, iztika un nākotne viņiem pašiem, viņu dzīvesbiedriem un bērniem,” uzskata ELA pārstāve.

Laikā, kad Briselē tika izsludināta augstākais draudu līmenis. Latvijas vēstniecības Briselē padomniece Ingūna Vīksne stāsta, ka tautiešu noskaņojums bijis ļoti lietišķs un situāciju izprotošs.
“Visu dienu Beļģijas televīzijā gan sestdien, gan svētdien [pēc terora aktiem Parīzē] bija speciāli veltīti raidījumi ar pieaicinātiem ekspertiem, kas skaidroja, ka daudzie preventīvie pasākumi nav domāti tāpēc, ka būtu saņemti uzbrukuma draudi, bet lai ļautu maksimāli mobilizēt visus apsardzes un drošības spēku darbiniekus būtiskajam darbam – teroristu meklēšanā. Beļģijas federāliem drošības dienestiem ir mājas lapa, kur visās trijās valsts valodās un angļu valodā, bija precīza informācija, lūdzu neejiet tur, ievērojiet piesardzību. Cilvēkiem atlika izlasīt un sekot, un nemeklēt riskus,” stāsta vēstniecības pārstāve.
Arī vēl šajās dienās pie lielākajiem tirdzniecības centriem ir norīkota papildus apsardze, var likt uzrādīt somas saturu un cilvēkus pārbauda ar detektoru. “Dzīve ir iegājusi normālajās sliedēs, bet var redzēt, ka ir papildus patruļas norīkotas, lielākajos tirdzniecības centros ieejas tiek regulētas, bet cilvēki izturas ar izpratni,” stāsta Vīksne.
Francijā dzīvojošie, kā arī ceļojumā Parīzē ieradušies Latvijas valstspiederīgi uzreiz pēc 13.novembra atentātiem aktīvi sazinājās ar vēstniecību, informējot, ka atrodas drošībā, kā arī lūdzot apstiprināt to, ka ieceļošana Francijā un izceļošana no Francijas joprojām būs iespējama. Tāpat valstspiederīgie no Latvijas sazinājās ar vēstniecību, lūdzot komentēt aktuālo situāciju un iespējamos draudus, sakarā ar to, ka ir iegādājušies aviobiļetes lidojumam uz Parīzi, pastāsta Latvijas vēstniecības Francijā pārstāve Līna Hrisanfova. Parīzes ielās ir manāma pastiprināta policijas klātbūtne. Iedzīvotāji turpina savas ikdienas gaitas, neskatoties uz to, ka uzreiz pēc atentātiem tika atcelti kultūras pasākumi un koncerti. Ir manāms tūristu pieplūduma samazinājums.

Parīzes teroraktos, kas tika sarīkoti 13.novembra vakarā, dzīvību zaudēja 130 cilvēki. Upuri ir no vairāk nekā 50 vietām Francijā un 17 valstīm.

FOTO: baltic-ireland.ie

bns501

Raksts publicēts sadarbībā ar BNS



Draugiem.lv pase

reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie