“Uzsniga sniedziņš balts
Smalks kā vissmalkākie milti
Uzsniga sniedziņš balts
Un zemei palika silti..”
.
Šī brāļu Ziemeļu skaistā dziesma sasildīja visu, kuri bija ieradušies uz skoliņas “Saulessvece” (Tullow) Ziemassvētku pasākumu, sirdis.

Bet Ziemassvētku gaidīšanas laiku mēs jau uzsākām kādu laiku atpakaļ – ar brīnišķīgu Piparkūku stundu, ko organizēja un vadīja Daniela māmiņa Līga Leite. Tāpēc – mūsu šodienas pasākums bija kā labs turpinājums iesāktajam. Protams, par sniegu, kas smalks un balts, mēs varam tikai pasapņot, tāpēc – centāmies uzburt to paši. Kā mums izdevās?
Vispirms – patīkamais satraukums jeb “svētku drudzis”: kaut tikai visu paspētu, kaut nu viss izdotos, kaut nu notiktos pārsteigumi! Toma vecāki – Ilze un Sandis – atveda uz skoliņu eglīti, kuras smaržīgās skujas tika nosmaržotas! Un Sabīne, Līva, Aiva, Mārtiņš ar skolotājām Līgu, Inesi, Aelitu, Ingrīdu izrotāja eglīti, izrotāja telpu un sāka gaidīt pārējos bērnus un vecākus. Kad skoliņas zāle bija piepildīta /bija arī ciemiņi/, bērni saskrēja apkārt pasākuma vadītājai – Rūķei, lai dziedot dziesmas un runājoties, lasot dzejoļus iepriecinātu visus, kas sanākuši. Pēc burvju zvaniņa zvanīšanas ieradās Zaķis, kurš bēga no Lapsas un citiem negantiem mošķiem ziemas piesnigušajā mežā. Zaķim par prieku bērni nodziedāja “Piparkūkas danco”, Zaķis visus bērnus izdancināja, jo Zaķim patīk dejot! Tāds aktīvs dejotājs, redz, bija pie mums uz svētkiem atļepatojis. Pēc kāda laika burvju zvaniņš aicināja atkal kādu ciemos. Un šoreiz tā bija Lapsa. Cēla un viltīga. Viņa meklējot Zaķi, bet gribot svinēt svētkus! Nu tad visiem bija prieks izpikoties un papikot arī Lapsu, sniega pikas lidoja visur! Šķiet, visi bija aizmirsuši jau par iepriekš solīto galveno pārsteigumu – Ziemassvētku vecīti! Un tad atkal sāka zvanīt burvju zvaniņš! Kā jūs domājat – kādu viesi tas aicināja? Protams, to pašu – Ziemassvētku vecīti! Tikai – pēc vairākkārtējas saukšanas /laikam bija krietni aizmaldījies/ – viņš nenāca un nenāca.

Skolotāja Ingrīda izdomāja, ka jāatver durvis un jāpaskatās, kas notiek laukā! Jā! Tur viņš bija! Piebrauca pie skolas un izkāpa no savām modernajām kamanām! /lieki teikt, ka visu pārsteigums bija neviltoti priecīgs!/ Ziemassvētku vecītis palīdzēja eglītei tapt krāsaini spožai – lampiņas iedegās! Visi rādīja Ziemassvētku vecītim, ko bija sagatavojuši – dzejolīšus, dziesmas un vecītis teica, ka par tādu darbu vajagot dāvanas, bet dāvanu maiss bija pazudis, meklēja visur, līdz Ziemassvētku vecītis atcerējās, ka – iespējams, tā steidzies izkāt no kamanām, būs aizmirsis tajās dāvanu maisu. Tiešām – maiss bija kamanās! Kad tas laimīgi tika ienests un svinīgi nolikts pie eglītes, visu bērnu sirsniņas sāka pukstēt straujā un, ja pirms tam, dažs labs gribēja paraustīt vecīti aiz bārdas – vai tā ir īsta vai nē, tad tagad visi bija samulsušī, kautrīgi un aizmirsa pat dzejolīšus, ko bija sagatavojuši. Bet “Zvaniņš skan” gan Ziemassvētku vecītis tagad zinās no galvas perfekti jebkurā diennakts laikā un varēsiet, tie, kas viņu vēl tikai satiks, uzjautāt – norunā, vecīti, trešo rindiņu no “Zvaniņš skan” piedziedājuma! Bērni tika pie saldām dāvaniņām, ko sarūpējuši labie rūķi un nodevuši Ziemassvētku vecīti. Labie rūķi mums katru dienu ir blakus – palīdz sagatavoties uz skolu, sagaida no skolas, labajiem rūķiem mēs varam izstāstīt bēdas, ierausties padusē un paraudāt, labie rūķi mums stāsta vakaros pasakas pirms gulētiešanas.. Uzminējāt, kas ir labie rūķi!?
Šiem labajiem rūķiem arī tika saldas dāvaniņas, ko bija sarūpējis mūsu skoliņas atbalstītājs Edgars Zaķis! Katrai ģimenei – vecākiem Ziemassvētku vecītis nodeva Edgara Zaķa dāvaniņu! Bet skolas kolektīvs izteica Pateicību mūsu atbalstītājam. Ar Pateicību tika sveikta arī Līga Leite – Daniela māmiņa – par skolas-ģimenes sadarbības veicināšanu. Protams, tika sveikti arī skolēni, kuri šajā laikā, kamēr mēs esam jauna skoliņa, ir sevi pierādījuši ar aktīvu darbību. Šoreiz – visaktīvāk bija darbojušies projektos, tāpēc par I vietu zīmējumu konkursā “Uzzīmē Latviju!” tika apbalvots Daniels Noorhanijs, bet par I vietu dzejoļu konkursā “Latvija mana” – Sanita Čakare, bet C grupa tika apbalvota par aktīvu dalību uzreiz divos projektos – “Ar Latviju sirdī!” un “Ziemassvētku kartiņas”.

Vissaldākais brīdis bija galā un tad Zaķis atnesa “Laimes zeķi”! Zaķis palīdzēja visiem izmakšķerēt no “Laimes zeķes” kādu mazu dāvaniņu! Ietinamais papīrs čaukstēja, jo gribēja redzēt, ko izmakšķerējuši.
Kopīgajā fotografēšanās brīdī – tapa vēsturiskas bildes: mēs esam vienoti un protam svinēt svētkus!
Paldies visiem vecākiem par atbalstu! Paldies visiem vecākiem par līdzdalību mūsu darbošanās laikā un pasākuma veidošanā! Paldies mūsu bērniem par aktivitāti, sirsnību un aizrautību, ar kādu viņi nāk svētdienās uz skoliņu un ar kādu piedalījās šajā pasākumā, kuram gatavojās! Paldies skolotāju komandai – neskatoties uz aizņemtību savos tiešajos darbos – skolotājas rod laiku, lai ar atdevi sagatavotos ne tikai mācību stundām, bet arī pasākumiem! Arī Ziemassvētku pasākumam – visas ieguldīja lielu darbu! Paldies, meitenes! Īpašs paldies par atbalstu Edgaram Zaķim! Paldies Toma vecākiem – Ilzei un Sandim – par īpašo atbalstu – eglītes atvešanu!
Lai jums visiem un mums kopā – visskaistākie Ziemassvētki! Priecīgus Ziemassvētkus visām diasporu skoliņām, visiem latviešiem Īrijā, Latvijā un visā pasaulē!

Skoliņas vadītāja
Ingrīda Tārauda

FOTO: no skoliņas arhīva