Otrdiena, 22. oktobris, Varda dienas: Irīda, Īrisa

No ārzemēm uz rezerves karavīru apmācību ieradās 7 cilvēki draugiem.lv

- 06.04.2016
Sadaļas: Ziņas - Atslēgvārdi: , , , ,

img_7615-001Rezerves karavīru apmācība turpināsies un nākamā iesaukšana šajās mācībās notiks šā gada rudenī, pēc Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdes trešdien žurnālistiem pauda Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube.
Saeimas komisija trešdien slēgta tipa sēdē tika iepazīstināta ar secinājumiem pēc rezerves karavīru prasmju un iemaņu atjaunošanas mācībām, kuras norisinājās pērnā gada nogalē.

Graube norādīja, ka nākamās mācības plānotas šā gada rudenī, un šajā laikā NBS turpinās testēt iesaukšanas procedūru. NBS komandieris atklāja, ka 2018.gadā, kad noslēgsies apmācību cikls “Namejs”, plānots iesaukt lielu skaitu karavīru, un līdz tam sistēmai jādarbojas efektīvāk.
Graube pastāstīja, ka karavīru pirmajā iesaukumā novērotas nepilnības, kuras nākotnē jārisina. Galvenā no tām bijusi nespēja potenciālos rezerves karavīrus sasniegt un informēt par iesaukumu, kā arī viss iesaukšanas process – kā tiek kompensēts gan darbs, gan ceļš, kādā veidā tiek nodrošināti medicīnas pakalpojumi – piemēram vakcinācijas, ar kādiem nosacījumiem tiek iesaukti karavīri, vai darba devējam ir jālaiž darbinieks apmācībās un citi.
“No pērn 300 izsūtītajām pavēstēm 90 adresātus dažādu iemeslu dēļ nav sasniegušas, bet kopumā tikai 60 cilvēki piedalījās apmācībās,” sacīja ģenerālleitnants. Arī komisijas sēdes vadītājs Kārlis Krēsliņš (NA) norādīja, ka 21.gadsimtā jānodrošina efektīvāks un modernāks veids kā nodrošināt informācijas plūsmu.

Graube pauda gandarījumu, ka pērn bijusi liela atsaucība no ārzemēs dzīvojošajiem rezerves karavīriem – kopumā vismaz septiņi no 60 karavīriem apmācībās ieradušies no ārzemēm, paši apmaksājot ceļu uz Latviju. Uz jautājumu vai līdzšinējā iesaukšanas procedūra ir veiksmīga, jo no 300 iesaucamajiem tikai 60 karavīri piedalījās apmācībās, taču ir daudz tādu karavīru, kuri vēlētos piedalīties apmācībās, bet iesaukumu nesaņem, NBS komandieris atbildēja, ka ir citi veidi kā kalpot valstij – piemēram, Zemessardze, taču karavīru apmācībās iesaukumi tiek plānoti, un pērn pārsvarā iesaukti speciālisti, nevis karavīri. “Ja mēs plānojam veikt mobilizāciju uz kuģa, tad mēs arī iesaucam tādus speciālistus, kurus kuģa apkalpei vajag,” norādīja Graube.

Krēsliņš arī atzina, ka karavīru apmācības ir dārgs process, līdz ar to nepieciešams skaidri izvērtēt šās procedūras lietderīgumu, apjomu un citus aspektus.

Par piemēru Krēsliņš minēja Dāniju, kurā daļa rezerves karavīru ietilpst aktīvajā nodaļā, kuri nepieciešamības gadījumā ir gatavi doties misijās, un Šveici, kur rezerves karavīriem apmācību gadījumā gan karavīram, gan darba devējam tiek pilnībā kompensēts periods, kurā darbinieks nespēj būt savā patstāvīgajā darbā. Graube atbildot uzsvēra, ka sobrīd karavīri pārsvarā ņem bezalgas atvaļinājumus, lai varētu piedalīties apmācībās, un nepieciešams risināt šo jautājumu par sociālajām garantijām gan darba ņēmējam, gan darba devējam.

FOTO: baltic-ireland.ie

bns501

Raksts publicēts sadarbībā ar BNS



Draugiem.lv pase

reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie