Pagājušajā nedēļā Īrijas plašsaziņas līdzekļos izskanējusī ziņa, ka 66 gadus veciem vecvecākiem atteikta iespēja kļūt par mazbērna aprūpētājiem viņu vecuma dēļ, raisījusi aktīvas diskusijas sabiedrībā.
Eksperti atzīst, ka, runājot par vecvecākiem, kuri vēlas aprūpēt mazbērnus Īrijā, lēmumi tiek pieņemti par katru gadījumu atsevišķi, raksta The Journal.

Ja māte nespēj pieskatīt savu bērnu vai sociālais dienests saņem ziņojumu, bērns tiek ievietots audžuģimenē. Radinieki ir pirmā iespēja, ko meklē sociālie darbinieki – no vairāk nekā 6000 bērniem, kas pašlaik atrodas audžuģimenēs, trešdaļu aprūpē tuvinieki, tostarp vecvecāki.
Lai arī pētījumi liecina, ka bērni jūtas labāk, ja tiek nodoti aprūpē radiniekiem, process, lai kļūtu par aprūpētāju, vecvecākiem, kuri cer oficiāli rūpēties par bērnu, ir tikpat stingrs kā jebkuram citam.
Īrijas audžuģimeņu asociācijas izpilddirektore Catherine Bond stāsta, ka pirms lēmuma pieņemšanas tiek veikts pilns novērtējums, kurš ietver audžuģimenes pašreizējās situācijas detalizētu apskatu.
Sociālajiem darbiniekiem nepieciešams gūt pilnīgu priekšstatu par ģimeni un tiek pārbaudīti gardas reģistri, izvērtēti medicīniskie dati, kā arī nepieciešamas atsauksmes. Pēc izvērtējuma tiek pieņemts lēmums par to, vai audžuģimene ir piemērota vai nav.
Ļoti svarīgi ir nodrošināt bērna labākās intereses un radinieku aprūpe bieži vien var tikt uzskatīta par vispiemērotāko veidu, uzskata Catherine Bond.
Bērnu un ģimenes aģentūra TUSLA norāda, ka pastāv vadlīnijas, kas nosaka, ka nav ieteicams izvietot bērnu mājās, kur ir 40 vai vairāk gadu vecuma starpība starp aprūpētāju un bērnu. Tomēr tas nav minēts aģentūras mājas lapā.

Savukārt Citizens’ Information Board konkrēti norāda, ka nepastāv maksimālā vecuma ierobežojumi cilvēkiem, kas vēlas kļūt par audžuvecākiem.
“Lēmums ievietot bērnu konkrētā audžuģimenē tiek balstīts uz katra bērna vajadzībām un katra lieta tiek vērtēta pēc apstākļiem.”
2014. gadā TUSLA uzsāka valsts mēroga kampaņu, lai palielinātu audžuģimeņu skaitu, jo visā valstī trūka māju bērniem, kuri tika izņemti no ģimenēm. No vairāk nekā 6000 bērnu Īrijā, kurus aprūpē valsts, aptuveni 90% atrodas audžuģimenēs.
Šogad tika veikts pētījums attiecībā uz vecvecākiem, kuri uzņēmušies savu mazbērnu pilna laika aprūpi, un konstatēts, ka šie vecvecāki bieži ir neapmierināti ar viņiem sniegto atbalstu un sadarbības trūkumu ar dažādiem valsts dienestiem, tostarp HSE.
“Daudzos gadījumos vecvecāki pēc aprūpes uzņemšanās piedzīvoja finansiālas grūtības, kā arī apjuka valsts dienestu birokrātiskajos labirintos, mēģinot meklēt finansiālo palīdzību no valsts,” teikts ziņojumā.
Pašlaik audžuģimenes saņem 325€ nedēļā par katru bērnu, kas jaunāks par 12 gadiem un 352€ par bērnu, kurš vecāks par 12 gadiem. Pētījumā konstatēts, ka daļa vecvecāku mazbērnu aprūpi veic, nesaņemot šo finansiālo atbalstu.
Jaunais Bērnu un ģimenes attiecību likums, kas stājās spēkā šī gada janvārī, nosaka, ka vecvecāki aizbildnībai var pieteikties tieši tiesā. Vecvecākiem jāapņemas vismaz gadu ik dienas aprūpēt bērnu, ja tam nav vecāka vai aizbildņa, kurš ir gatavs un vēlas uzņemties aprūpi. Tiesa ņem vērā dažādus faktorus un pirms lēmuma pieņemšanas uzklausa gan vecvecākus, gan TUSLA. Pat tad, ja tiesa nelemj par labu vecvecākiem, viņiem ir tiesības uz bērnu apmeklēšanu, kā arī ir iespēja lēmumu pārsūdzēt. Šādos gadījumos tiesai ir jāuzklausa arī pašu bērnu viedoklis.

FOTO: baltic-ireland.ie