Īrijas premjerministrs Enda Kenny pirmo reizi ir “atvēris durvis” uz iespējamo referendumu par Īrijas vienotību, vēstī Independent.ie.
Valdības vadītājs ir paziņojis, ka tas ir iespējams, ņemot vērā Lielbritānijas lēmumu atstāt Eiropas Savienību (ES) un aicinājis ES sagatavoties gadījumam, ja Ziemeļīrijas vēlētos pievienoties Īrijas Republikai.

Premjers situāciju pielīdzināja Rietumvācijas un Austrumvācijas situācijai pēc Berlīnes mūra krišanas.
“Lai arī līdz tam varētu būt tālu, diskusijās un sarunās, kas notiks nākamajā posmā, ir jāņem vērā iespēja, ka Lielās Piektdienas līguma klauzula varētu iedarbināta. Ja ir skaidri pierādījumi par to, ka lielākā daļa cilvēku vēlas atstāt Apvienoto Karalisti un pievienoties Republikai, tas būtu jāizrunā diskusijās.
Viņš norādīja, ka iepriekš neviens neticēja, ka Lielbritānija varētu pamest Eiropas Savienību, bet tas ir noticis, un viens no Brexit sarunu jautājumiem ir robeža. Ņemot vērā, ka Ziemeļīrija referendumā nobalsoja par palikšanu ES sastāvā, neviens nevar zināt, kas notiks nākotnē, piebilda Enda Kenny.

Viņš sacīja, ka notiks diskusijas par “attiecībām starp Republiku un Ziemeļīriju, starp Ziemeļīriju, Apvienoto Karalisti un ES un mūsu attiecībām ar abām” un “tās ir lietas, kas būtu jāaplūko kontekstā, ka tas varētu notikt kaut kad nākotnē.”
Sagaidāms, ka Enda Kenny nostāja šajā jautājumā radīs pretestību no lielākās Ziemeļīrijas politiskās partijas Democratic Unionist Party (DUP) puses. Pirms divām nedēļām DUP līdere un Ziemeļīrijas premjerministre Arlene Foster noraidīja Īrijas Republikas valdības mēģinājumu izveidot visas salas forumu, bet valsts sekretārs James Brokenshire noraidīja iespēju organizēt referendumu.
Partijas Fianna Fáil līderis Micheál Martin uzskata, ka ir maz ticams, ka balsojums varētu notikt tuvākajā nākotnē. Savukārt partija Sinn Fein ir uzsākusi kampaņu par robežas jautājuma referendumu.

FOTO: baltic-ireland.ie