Latviešu diaspora valsts ekonomikā iegulda aptuveni 500 miljonus eiro gadā, intervijā Latvijas Radio stāstīja Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos Pēteris Elferts. Saikne esot atgriezeniska – finansējumu diasporas attīstībā iegulda arī Latvija. Tomēr, pēc vēstnieka teiktā, “vairāk naudas atgriežas nekā aiziet”.

Divu gadu laikā, ko Elferts pavadījis vēstnieka amatā, dibinātas diasporas organizācijas pasaulē vietās, kurās tās iepriekš nav bijušas. Tikušas dibinātas arī skolas un nometnes. Pašlaik pasaulē ir vairāk nekā 100 skolas, bet šogad tās dibinātas Grieķijā un Turcijā. Elferts gan atzina, ka noderīgs būtu tālmācības rīks, jo daudzi latvieši dzīvo tālu no minētajām skoliņām. Vēstnieks uzsvēra, ka ļoti būtiski, ka diaspora jūtas piederīga latviešiem pasaulē. “Tu esi saistīts ar kaut ko lielāku, ne tikai Latvijas valsti un teritoriju. Un to bieži saprot tikai ārzemēs,” teica Elferts.

Vēstnieks norādīja, ka nepieciešams dibināt arī vairāk jauniešu organizācijas Eiropā. Tas esot īpaši svarīgi, lai jaunieši justu piederīgi Latvijai, kad veidojas viņu identitāte.

Elferts starp divu gadu laikā paveikto minēja arī Pasaules latviešu ekonomikas foruma sarīkošanu, Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra izveidošanu, kā arī diasporas mediju atbalstu.

Savukārt, jautāts par Latvijas Institūta rīkoto akciju “Gribu tevi atpakaļ!”, vēstnieks teica, ka būtu vēlējies, lai kampaņa būtu organizētāka, lai informēta būtu bijusi Latvijas Pašvaldību savienība un citas valsts institūcijas. Kopā Elferts akcijas galveno domu vērtēja pozitīvi, norādot, ka Latvijā gan nav vienas nevalstiskās organizācijas, kura varētu palīdzēt cilvēkiem, kuri vēlas atgriezties Latvijā.

FOTO: baltic-ireland.ie

Raksts publicēts sadarbībā ar BNS