4. oktobrī Ārlietu ministrijā (ĀM) norisinājās darba grupas diasporas politikas jautājumos sēde, kurā diasporas organizācijas un sadarbības partnerus iepazīstināja ar Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto prezentāciju par konceptuālo ziņojumu „Par priekšlikumiem par valsts politikas sabiedrības integrācijas jomā finansējuma pārvaldības modeļa maiņu, virzoties uz vienotu un koordinētu valsts politikas īstenošanu sabiedrības integrācijas jomā”.

Sēdi vadīja Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos Atis Sjanīts.
Atzīmējot viedokļu dažādību par KM konceptuālo ziņojumu, vēstnieks aicināja turpināt diskusijas par piedāvāto koncepciju un diasporas politikas nākotni kopumā. Sēdes dalībnieki aktīvā diskusijā uzsvēra, ka diasporas politika ir sabiedrības integrācijas politikas būtiska sastāvdaļa, un tai jābūt pārstāvētai un koordinētai augstā līmenī.
KM sagatavotais konceptuālais ziņojums balstās uz politikas plānošanas dokumentiem un zvērinātu advokātu biroja COBALT 2016. gadā veikto padziļināta tiesisko aktu juridisko ekspertīzi “Sabiedrības integrācijas politikas organizatoriskā un tiesiskā ietvara pilnveides iespējas”. Ziņojums paredz sabiedrības integrācijas jomas pārvaldības pilnveidošanu, piedāvājot vairākus politikas koordinācijas modeļus.

Sēdē tika sniegta arī informācija par Latvijas simtgades komunikācijas jautājumiem un informatīvo ziņojumu „Par Latvijas valsts simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. g.”. Ārlietu ministrijas, Latvijas institūta un Latvijas valsts simtgades biroja pārstāvji iepazīstināja sēdes dalībniekus ar aktualitātēm un simtgades pasākumiem plānoto finansējumu, kā arī paredzamo Latvijas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību sadarbību ar diasporas organizācijām.

Darba grupas sēdē piedalījās Pasaules Brīvo latviešu apvienības pārstāvniecības valdes priekšsēdis J.Kukainis, Eiropas Latviešu apvienības priekšsēdētājs K.Grasis, Amerikas latviešu apvienības priekšsēdis P.Blumbergs, Latviešu Nacionālās apvienības Kanādā priekšsēdis A.Ķesteris un Dienvidamerikas un Karību latviešu apvienības R.Albrehta, kā arī pārstāvji no Kultūras, Izglītības un zinātnes, Ekonomikas ministrijām, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, Latviešu valodas aģentūras, Rīgas domes, Sabiedrības integrācijas fonda, Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra, Latvijas Nacionālā kultūras centra, Valsts izglītības satura centra, Latvijas valsts simtgades biroja un Latvijas Institūta.

FOTO: Ārlietu ministrija