Pirmdiena, 21. augusts, Varda dienas: Linda, Janīna

LatWest Asociācijas Īrijā atklātā vēstule draugiem.lv

- 12.10.2016

img_6452Atklātā vēstule par atskatu un paveikto Projektā “Latgales dienas Īrijā 2016”
Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniekam diasporas jautājumos Atim Sjanītim,
Ārlietu ministrijas valsts sekretāram Andrejam Pildegovičam,
Latvijas Republikas vēstniekam Īrijā, Dr. Gintam Apalam.

Augsti godātie kungi!
Piedāvāju Jums izvērtēt Latwest Asociācijas Īrijā vadītājas Skārletas Mukānes atsauksmes un viedokli par Latvijas Republikas vēstnieka Īrijā Dr. Ginta Apala sadarbību ar mūsu organizāciju un atskatu uz Projekta “Latgales dienas Īrijā 2016” sasniegtajiem rezultātiem.
Mana, kā aktīvas kultūras darbinieces, tautas mūzikas un kultūras vērtību saglabātājas un uzturētājas Īrijā dzīvojošo latviešu vidū desmit gadu laikā, sadarbība ar vēstniecību aizsākās 2015. gada martā, kad vēstnieks mani uzrunāja, lai aicinātu piedalīties ar savu Radošo Apvienību Dominante pasākumā, kas bija veltīts Okupācijas muzeja un muzeja “Ebreji Latvijā” kopīgas izstādes eksponēšanai Īrijā Meijo grāfistē un 1949. gada 24. marta notikumiem, kad notika visplašākā Latvijas iedzīvotāju izsūtīšana uz Sibīriju.
Nākamais kopējais pasākums notika 2015. gada septembrī, kad sadarbībā ar Mayo Latviešu atbalsta grupas skoliņu un grupas Onikss vadītāju Venēru Vilovsku kopīgi organizējām pasākumu, kas bija veltīts Raiņa un Aspazijas 150 gadu atcerei, kā arī Māras Zālītes ciemošanos pie Īrijas latviešu diasporas Co. Mayo.
Redzot pozitīvo un auglīgo sadarbību ar vēstnieku Dr. Gintu Apalu, Radošā Apvienība Dominante uzaicināja vēstnieka kungu piedalīties Integrācijas dienā Claremorris, co Mayo, 2015. gada 20. decembrī. Šī pasākuma ietvaros notika latviešu un īru mākslinieku izstāde, Īrijas latviešu luterāņu dievkalpojums, Ziemassvētku koncerts St.Colman baznīcā, sadarbībā ar Western Alzheimer Assotiation, kā arī vēstniecības piedāvātā tikšanās ar dokumentālo filmu režisori Dzintru Geku un viņas filmas “Dieva putniņi” demonstrācija. Šis pasākums izraisīja jau manāmu rezonansi vietējā īru sabiedrībā, kā rezultātā tikām uzaicināti veidot savu, bilingvālu radio programmu lokālajā Radio, kurā arī plaši informējām gan par pasākumu, gan sākām iepazīstināt vietējo sabiedrību ar latviešu kultūras vērtībām un tradīcijām, kā arī vēstnieka kungs sniedza izsmeļošu interviju mūsu radio programmā The Ambershow. Tas, savukārt, radīja interesi no vietējās pašvaldības deputātu puses.
Redzot un novērtējot veiksmīgi organizētos pasākumus, vēstnieks iepazīstināja mani ar Īrijas Latvijas Tirdzniecības Kameras (ĪLTK) vadītāju Ilzi Krēsliņu, ar kuru veiksmīgi radījām, plānojām un pilnveidojām ieceres projekta Novada dienas Īrijā 2015-2018 cikla otro daļu “Latgales dienas Īrijā 2016”. Šis projekts tika veidots sadarbojoties 5 dalībniekiem – LatWest, ĪLTK un ar Latvijas Republikas vēstniecības Īrijā, Ārlietu Ministrijas un Mayo pašvaldības atbalstu.

Atskatoties uz paveikto un sasniegtajiem rezultātiem, var droši teikt, ka darbs ir izdarīts izcili, kur katrs no sadarbības partneriem maksimāli labi izpildīja savu darbu.
Jau pirmajās “iesildīšanās” sarunās ar Mayo pašvaldības deputātiem sakarā par gaidāmo projektu, Latvijas vēstnieka vizīte vietējā pašvaldībā izsauca ārkārtīgi pozitīvu sajūsmu, un vēstnieks, kopā ar ĪLTK vadītāju Ilzi Krēsliņu un LatWest pārstāvjiem tika uzņemti ar augstāko cieņu un pretimnākšanu, kas bija labvēlīga augsne projekta īstenošanai.
Projekta ietvaros, šī gada 8. – 11. septembrī notika Mayo un piecu Latvijas pašvaldību un uzņēmēju tikšanās, kuras gaitā tika demonstrētas prezentācijas un tika parakstīts savstarpējs Sadarbības līgums (Memorandum of Understanding). Uzņēmēju starpā notika individuālas pārrunas par biznesa iespējām abu valstu virzienos. Izglītības iestāžu darbinieki izzināja Īrijas izglītības funkcionēšanas atšķirības un sistēmu, kā arī apmaiņas programmu iespējamību, arī pašvaldību vadītāji dalījās pieredzes un sistēmas darbības principu apmaiņā.
Nozīmīgs divu sabiedrību, īru un latviešu, simbolisks sadarbības un draudzības žests bija Draudzības ozola stādīšana Claremorris Clare Lake parkā, ko kopīgi veica Latvijas Republikas vēstnieks Īrijā Dr. Gints Apals, abu valstu pašvaldību vadītāji, ĪLTK un LatWest vadītāji.
Notika arī emocionāla Latvijas delegācijas tikšanās ar vietējo diasporu un izcilām latviešu aktrisēm Olgu Dreģi un Lidiju Pupuri, kas tik ļoti nepieciešama latviešiem, kas dzīvo ļoti tālu no dzimtenes, ģimenēm, draugiem un savām mājām. Piebildīšu, ka aktrišu viesošanās Claremorris bija iespējama, pateicoties tieši vēstnieka kungam.
Bet tas nav vienīgais, kas radīja īpašas sajūtas šajās dienās. Domāju, ka katrs bija lepns gan piedaloties, gan redzot “dzīvajā”, gan klāt esot latviešu kolektīvu un pasākuma dalībnieku gājienā pa pilsētas galveno ielu, ejot aiz mūsu valsts karoga un dziedot Latvijas valsts himnu. Cilvēkiem, kas dzīvo svešā zemē, ko uz nenosakāmu laika posmu mums jāsauc par otrajām mājām, tā bija svētku diena. Mazajā Claremorris pilsētiņā, otrpus Īrijai,
klāt esot Latvijas Republikas vēstniekam Īrijā Dr. Gintam Apalam, Saeimas deputātam Jurim Viļumam, Latvijas Institūta direktorei Aivai Rozenbergai, ĪLTK vadītājai Ilzei Krēsliņai, LatWest Asociācijas biedriem un vadītājai, Latvijas viesu delegācijai, kuras sastāvā bija Latgales pašvaldību vadītāji: Ināra Silicka (Kārsava), Sandra Viškure (Dagda), Andris Vaivods (Līvāni), Maruta Plivda (Preiļi), Pēteris Rožinskis (Riebiņi), Kuldīgas TT pārstāvji – Zanda Šlegelmilha, Aija Rutule, Anitra Rudovska, Daugavpils Universitātes rektors Arvīds Barševskis un pārstāvji Jānis Kudiņš, Sanita Dregisa, kā arī uzņēmēji Normunds Medens (Rūjienas Piensaimnieks), Broņislavs Plivda (SIA Olūts) un Aleksandrs Grišuļonoks (Lafiko), kā arī Claremorris mēra Tom Connely uzruna un pagodinājums būt uzaicinātam no Latvijas Republikas vēstnieka Dr. Ginta Apala puses, latviešu diasporai tas bija liels notikums, ņemot vērā, ka šāda mēroga pasākums notika pirmo reizi. Taču, Latgales dienu noslēguma koncerts “Dziesma vieno” un balle ar “Baltajiem lāčiem” pārsteidza ne vien viesus no Latvijas, bet arī pašus dalībniekus un klausītājus, kas bija sabraukuši no visas Īrijas, un skaitliski tie pārsniedza ciparu 200. Tā ārkārtīgā emociju gamma, kas pārņēma ikvienu; tā mūsu tautas enerģētiskā strāva, kas nāca gan no dziesmas, gan dejas, gan instrumentu skaņas, gan kopības sajūtas, gan no uzjundītām ilgām pēc mājām, gan no kopā būšanas ne tikai Īrijas Austrumu un Rietumu krasta latviešiem, bet arī ar Anglijā mītošajiem un Dzimtenē dzīvojošajiem, un arī no smeldzīgas sapratnes, ka dzīve ārpus Dzimtenes nebūt neiekļauj tikai pārtikušāku ikdienas sadzīvi.
Kas gan vairāk spēj radīt šādus emocionālu pārdzīvojumu brīžus, kā paši cilvēki, kas savu brīvo laiku velta mūsu kultūras tradīciju kopšanai un saglabāšanai ārpus Latvijas robežām savās mītnes zemēs? Tie bija kolektīvi un to vadītāji, kas atrada laiku, lai atbrauktu un piedalītos Latgales dienās 2016 – Koklētāju ansamblis “Kokļu Zapte” no Anglijas, vad. Aivis Krēsliņš, TDK “Karbunkulis”, vad. Solveiga Slaidiņa, muzicējošā Zanes Kažotnieces ģimene, TDK “Nemiers” no Limerikas, vad. Aiga Kunicka, LBĪ koris “eLVē”, vad. Inguna Grietiņa, krievu diasporas muzikālā Ludmilas Burkovskajas ģimene, Birmas jauniešu dziedošais kolektīvs, īru muzikants Noel Lyons, kurš izpildīja paša tulkoto R. Paula/J. Petera “Mēmo dziesmu”, gan arī pašmāju Radošās Apvienības Dominante dziedātāji manā vadībā. “Baltie lāči”, ar savu īsti latgalisku stāju, radīja īpašu sajūtu cilvēkiem, kas nāk no Latgales, dziedot latgaliski tautas dziesmas un spēlējot senas, bet ne aizmirstas melodijas. Un ar prieku un lepnumu jāatzīst, ka pasākuma sirsnīgo un viesmīlības pilno sajūtu lieliski izdevās radīt LatWest biedriem, kas ar neatkārtojamu entuziasmu, sākot no februāra mēneša, ieguldīja milzīgu, nenovērtējamu darbu, izvedot šo projekta daļu dzīvē.
Šeit tikai varu piebilst, ka Latwest organizācijas diez vai būtu, ja vēstnieka kungs toreiz, pēc Integrācijas dienas Ziemassvētkos, nebūtu devis motivāciju, iedvesmojis ar savu latvisko patriotismu, ar savu piemēru kā aktīvs latviešu diasporas pasākumu apmeklētājs personīgi mani un cilvēkus, kas aktīvi un nesavtīgi ņēma dalību šajos pasākumos.
Šis projekts ir pierādījums tam, cik nepieciešami ir tādus realizēt, pievēršot uzmanību vairākām darbības jomām:
● Latviskās vides, apziņas un patriotisma uzturēšana ārzemēs dzīvojošo latviešu vidū.
● Sadarbības uzturēšana ar tautiešiem Latvijā.
● Latvijas vārda nešana pasaulē, popularizējot mūsu kultūras un tradīciju vērtības.
● Starptautiskas pašvaldību, sociālās dzīves sadarbības iespēju veidošana.
● Attīstīt starptautiskās izglītības apmaiņas programmas starp Īriju un Latviju, tai pašā
laikā apzināt latviešu bērnu problēmsituācijas Īrijas izglītības sistēmā, kā arī to bērnu
problēmas Latvijas izglītības iestādēs, kas atgriežas Latvijā pēc vairākiem mācību
gadiem Īrijā.
● Veicināt abpusēju uzņēmējdarbības uzsākšanas iespējas, sadarbojoties abu valstu
pašvaldību līmeņos.
● Veicināt abpusēju tūrisma attīstību, apzinot abu valstu kultūrvēsturi, kā arī
vēsturiskās un sociālās paralēles, u.c.
Tā šo sarakstu varētu turpināt. Vēl tomēr gribu piebilst, ka tikai tas, kas ir piedalījies šāda projekta realizēšanā, bijis tā procesā, var līdz galam izprast tā nozīmību. Tā sajūta, kad latviešu cilvēki, kas dzīvo tūkstošiem kilometru no mājām, nāk klāt un saka: “Milzīgs paldies par šo pasākumu, es uz brīdi sajutos kā Latvijā, kā mājās!” Vislielākais pārsteigums, kad latvieši no Latvijas saka: “Pat Latvijā tik emocionāli bagāti un patriotiski pasākumi sen vairs nav!”.
Tīri cilvēciski, šis Projekts realizēja pašu galveno – cilvēku savstarpējo mijiedarbību: mēs katrs ieguvām jaunus paziņas, draugus, sakarus, nākotnes iespējamos plānus, sapņus, ko varam realizēt.
LatWest izsaka lielu pateicību Latvijas Republikas vēstniecībai Īrijā, īpaši vēstniekam Dr. Gintam Apalam par atbalstu, ieguldīto darbu, idejām, padomiem un tautiešu vienošanu, kā arī par atbalstu un ierosmi sakaru veidošanā ar vietējām sabiedrības institūcijām un struktūrām, kas Latvijas valsts piederīgajiem šeit ir ļoti nozīmīgi, integrējoties vietējā sabiedrībā un apzinoties sevi par tās pilntiesīgu personu, tai pašā laikā saglabājot savu nacionālo identitāti.

LatWest vadītāja Skārleta Mukāne un biedri:
Elīna Soma
Ingrīda Krūma
Noel Lyons
Ilze Jurkopa
Ineta Beljan
Tom Beljan
Dina Bergholca
Guntis Bergholcs
Dāvis Bergholcs
Ieva Jonāne
Maija Kravale
Ivanda Antone
Vineta Mutule
Andris Sevastjanovs
Iveta Remese
Jānis Grīnbergs
Madars Remess
Inese Ovčiņņikova

FOTO: baltic-ireland.ie


  1. Sen nebiju tik dīvainu vēstījumu lasījusi…. 8-O Kāds ir tā mērķis? Izskatās gluži kā padomju laikos, kad šitādā veidā varēja pacelt vai nogremdēt kādu.
    Un, ja kas, tad, cik zinu, Olgu Dreģi un Lidiju Pupuri uz Īriju atveda Iveta Vaivare un vēstnieka kungam pie tā nav nekādu nopelnu….
    :lol:

  2. Gints Apals - LATVIA saka:

    Tik tiešām, O.Dreģi un L.Pupuri uz Īriju atveda I.Vaivare. Vēstniecība tikai nodrošināja abu aktrišu un I.Vaivares piedalīšanos Latgales dienās Klērmorisā. Neviens vēstniecībā netaisās piesavināties svešus nopelnus. :lol:

  3. ….un 1949. gada 24. marta notikumiem, kad notika visplašākā Latvijas iedzīvotāju izsūtīšana uz Sibīriju.????????????,kāds ir bastojis vēstures stundas…..tas bija 25.marts..



Draugiem.lv pase

reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie