Latvijas Ārlietu ministrijas (ĀM) speciālo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos Atis Sjanīts trešdien, 19. oktobrī, viesojās Dublinā un tikās ar diasporas pārstāvjiem. Formāli vizītes mērķis bija iepazīties ar diasporu Īrijā, bet īstenībā tas bija sava veida inspekcijas brauciens, atsaucoties uz Latviešu biedrības Īrijā (LBĪ) atklāto vēstuli.

To, ka vizītes mērķis bija LBĪ atklātā vēstule jeb sūdzība par vēstniecības Dublinā darbu, apliecina arī fakts, ka vispirms Sjanīša kungs vēstniecībā tikās ar Īrijas latviešu NVO pārstāvjiem, bet pēc tam atsevišķi ar LBĪ valdi.
Atklātā vēstulē, kas adresēta ārlietu ministram, LBĪ valdes priekšsēdētāja Inguna Grietiņa emocionālā vēstulē raksta, ka “pašreizējais Latvijas vēstnieks Īrijā Gints Apals savas darbības laikā nav varējis iedziļināties un izprast nedz Īrijas sabiedriskās vidi kopumā, nedz LBĪ, kā latviešus vienojošas organizācijas lomu un nozīmi diasporas dzīvē”. LBĪ norāda, ka ir lielākā un vecākā latviešu biedrība Īrijā un tās pasākumos un aktivitātēs “kopumā piedalās vairāki tūkstoši dalībnieku, gan kā organizatori, gan kā pasākumu apmeklētāji”. Pēc LBĪ domām “latviešu kopiena Īrijā tiek apzināti šķelta, gremdējot iepriekšējās iestrādes un izceļot esošās, skaitliski mazu latviešu kopu aktivitātes, pasludinot tās par Īrijai ļoti nozīmīgām”. Vēstules nobeigumā Inguna Grietiņa LBĪ organizāciju vārdā aicina nomainīt pašreizējo vēstnieku.
Sanāksmē vēstniecībā piedalījās arī LBĪ pārstāvji – nedēļas nogales skoliņas “Saulgriezīte” vadītāja Ilze Barkus un senioru kluba “Onikss” vadītāja Venera Vilovska, kuru uzskati, vismaz publiski, nesakrita ar LBĪ organizāciju viedokli, drīzāk pat otrādi – dāmas pauda atbalstu Apala kungam un pastāstīja par saņemto atbalstu. Līdzīgs viedoklis bija arī pārējo NVO pārstāvēm.
Pēc tikšanās ar Ati Sjanītu savu komentāru portālam baltic-ireland.ie sniedza LBĪ valde: “LBĪ ir organizācija, kas savu darbību vērš uz Latvijas diasporas kopienas Īrijā nacionālo interešu sargāšanu, veicināšanu un atbalstīšanu. Zem LBĪ vārda ir apvienojušās organizācijas, kuras pārstāv un aptver plašu interešu loku. Biedrības struktūrvienības ir: 10 nedēļas nogales skolas, sporta klubs, mūzikas studija bērniem, jauktais koris pieaugušajiem, folkloras kopa, jauniešu grupa, senioru klubs. Biedrība darbojas saskaņā ar LR Ārlietu ministrijas ieteiktajām vadlīnijām Rīcības plānā par sadarbību ar Latvijas diasporu 2015.-2017.gadam. Plāns rekomendē ārvalstīs dzīvojošo latviešu pašorganizēšanos un organizāciju apvienošanos, lai iekļautos ELA un līdz ar to PBLA, kuras strādā un attīstīta organizētu sadarbību ar Latvijas vadošajām institūcijām. LBĪ ir vienīgā Latviešu diasporas Īrijā organizācija, kas kopš 2012.gada ir ELA un PBLA biedrs ar balss tiesībām. Balstoties uz biedrības un tās struktūrvienību pēdējo gadu negatīvo pieredzi sadarbībā ar Latvijas vēstnieku Īrijā Gintu Apalu, LBĪ pieņēma lēmumu informēt Ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, lai paustu savu pieredzi un viedokli. Kopš biedrības dibināšanas 2005. gadā un līdz 2013. gadam vēstniecība un akreditētie vēstnieki (Indulis Ābelis un Pēteris Kārlis Elferts) bija sadarbības partneri, kuri respektēja un novērtējā biedrības iniciatīvas un vēlmi dot brīvprātīgu ieguldījumu nacionālo interešu realizēšanā, piederības sajūtas Latvijai stiprināšanā, rīkojot pasākumus (Latvijas gadadienas svinības, latviešu kultūras svētki, bērnu un jauniešu talantu konkurss, 3×3, dzejas dienas, u.c. )un aktivitātes, kā arī piedaloties Dublinas un citu pašvaldību vai organizāciju sarīkojumos. Savukārt pēdējos gados biedrības komunikācija un sadarbība ar pašreizējo vēstnieku Apala kungu ir nonākusi strupceļā. Balstoties uz privāto un publisko komunikāciju saistībā ar diasporas darbību, LBĪ ir sistemātiski saskārusies ar Apala kunga autoritatīvu un no varas pozīcijām virzītu komunikāciju, mūsuprāt, nepamatotiem aizrādījumiem, kas saistīta ar biedrības iekšējo kārtību, tādējādi pārkāpjot savas pilnvaras, ar sadarbību neveicinošiem un nemotivējušiem izteikumiem un darbībām, kas bijušas vērstas uz latviešu kopienas šķelšanu. LBĪ ir vairakkārt pieredzējusi situācijas, kuras ir radījušas sajūtu, ka vēstnieka kungs ir darbojies savu interešu vadīts, nevis pārstāvējis Latvijas valsti un tās intereses. Balstoties uz visu iepriekš minēto, LBĪ ir nepieņemama šāda sadarbība! Biedrība aicina Ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču turpināt izvērtēt iesniegto informāciju un iesaistīties, lai stiprinātu latviešu kopienu Īrijā. Tādejādi tautieši, kuri vēlas aktīvi darboties savas tautas labā, būtu motivēti un iedvesmoti sadarboties savā starpā!”

Radušos situāciju komentēt piekrita arī Latvijas Republikas vēstnieks Īrijā, Dr. Gints Apals: “Es esmu iepazinies ar LBĪ valdes priekšsēdētājas Ingunas Grietiņas atklāto vēstuli par vēstniecības darbu Dublinā un sadarbību ar diasporu, konkrēti ar LBĪ. Par šo vēstuli varētu teikt, ka nevaru piekrist tajā ietvertajiem apgalvojumiem gan faktu līmenī, gan vērtējuma līmenī. Kopš 2013. gada, kad es sāku savu darbu Dublinā, vēstniecība ir turpinājusi aktīvu sadarbību ar dažādām diasporas organizācijām Īrijā, tajā skaitā ar LBĪ. Protams, ka ir notikušas izmaiņas šajos gados, galvenā pārmaiņa ir tāda, ka vēstniecības darbs ar diasporas struktūrām ir gājis plašumā. Ejot ārā no Dublinas, mēs esam strādājuši visā Īrijas teritorijā un ievērojuši pilnīgi vienādu attieksmi pret visām sabiedriskajām organizācijām un interešu klubiem. Arī projekti, kuros varētu saņemt ĀM diasporas finansējumu, ir bijuši vienlīdz pieejami visām organizācijām. Rezultātā es varētu teikt konkrēti, ka galvenie LBĪ projekti, kuri ir saņēmuši ĀM atbalstu kopš 2013. gada, ir divi valsts svētku pasākumi 2013. un 2015. gadā, kā arī LBĪ Dzejas dienas 2014. un 2015. gadā. Un arī šajā gadā vēstniecība sniedza praktisku atbalstu Dzejas dienām. Visos šajos pasākumos piedalījās vēstniecības pārstāvji, nav bijis neviens pasākums, uz kuru nebūtu ieradušies vēstniecības pārstāvji, ignorējot ielūgumu. Tāpat arī vēstniecība uz saviem pasākumiem ir aicinājusi visus diasporas pārstāvjus, tajā skaitā arī vienmēr LBĪ pārstāvjus. Kopumā es vēstniecības darbu ar diasporas organizācijām vērtēju kā pietiekoši aktīvu un plašu, ir ievērots vienlīdzības princips gan ģeogrāfiski, gan dažādu interešu līdzsvars. Visiem ir dotas vienādas iespējas. Šogad kopsummā vēstniecībā tika iesniegti 14 dažādi diasporas organizāciju projekti un lielākā daļa no tiem saņēma finansiālu un praktisku atbalstu. LBĪ šajā gadā nav iesniegusi nevienu projektu un līdz ar to arī nav saņēmusi finansējumu.
Vēl es gribētu piebilst, ka nekādā gadījumā vēstniecības darbu un manu vārdu nevajadzētu saistīt ar latviešu sabiedrības šķelšanu Īrijā. Visa trimdas un tagad arī diasporas pieredze rāda, ka cilvēki vispirms cenšas organizēties savās dzīves vietās.
Vēstniecība labprāt uzklausa konstruktīvu kritiku un ņem to vērā sava darba uzlabošanā.”

Savukārt ĀM speciālo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos Atis Sjanīts pēc viesošanās Dublinā teica sekojošo: “Biju priecīgs tikties Dublinā ar Īrijas latviešu organizāciju vadītājiem, jo Īrija kā viena no lielākajām diasporas valstīm ir īpašā mūsu uzmanības lokā. Tikos gan ar lielākas un vecākās Īrijas latviešu organizācijas –Latviešu biedrības Īrijā vadību, gan visiem citiem, kas bija atsaukušies mūsu vēstnieka Īrijā aicinājumam ierasties uz tikšanos vēstniecībā. Domāju, ka šo tikšanos dalībnieki piekritīs, ka saruna notika konstruktīvā un pozitīvā gaisotnē, pārrunājot latviešu organizācijām aktuālus jautājumus. Šādas tikšanās manā darbā ir visnotaļ noderīgas, jo ļauj uzklausīt organizāciju vēlmes, lūgumus un ierosinājumus sadarbības uzlabošanai ar Latvijas valsts institūcijām. Mēs cenšamies uzmanīgi ieklausīties visos konstruktīvajos priekšlikumos.
Latvijas valsts sniedz būtisku materiālu atbalstu Īrijas latviešu organizāciju aktivitātēm. Taču ar naudu vien ir par maz – šīs aktivitātes nebūtu iespējamas bez organizāciju vadītāju un viņu brīvprātīgo palīgu nesavtīga darba savā brīvajā laikā bez jebkādas atlīdzības. Par to paldies visiem tiem, kas bija atnākuši ar tikšanos ar mani, gan tiem, kas to vai citu iemeslu nebija spējuši izdarīt!
Uz tikšanos nākamreiz Īrijā!”

FOTO: baltic-ireland.ie