Pirmdiena, 27. marts, Varda dienas: Tālrīts, Gustavs, Gusts

LELAB iestājas par iebraucēju tiesībām draugiem.lv

- 07.11.2016
Sadaļas: LELAB - Atslēgvārdi: , , ,

d9Pagājušajā gadā Leinster Latviešu biedrība (LELAB) iesaistījās projektā “Energising Mobile Citizens Partricipation”, kas ir turpinājies visu šo gadu un nodrošinājis iespēju LELAB pilnveidot un attīstīt sevi, kā arī tieši strādāt ar izvirzītajiem mērķiem sakarā ar savu darbību Īrijā.
Šobrīd LELAB galvenie mērķi ir virzīti trīs virzienos:

1) Saglabāt latviešu valodu pasaulē – šis, protams, ir daudzu nevalstisko un valstisko organizāciju pamatmērķis savā pastāvēšanas būtībā.
Tomēr laiks un progress nestāv uz vietas, tāpēc šobrīd LELAB skaidri apzinās to, ka, lai spētu sasniegt pirmo izvirzīto mērķi, ir jāpopularizē latviešu kultūra pasaulē.
2) Otrais LELAB pamatdarbības mērķis ir popularizēt latviešu kultūru pasaulē, lai gūtu atbalstu tās saglabāšanai un nodošanai nākamajām paaudzēm. Tāpat latviešu kultūras popularizēšana citu tautu vidū ir arī svarīgs faktors, lai latviešu kultūru pieņemtu tieši jaunākā latviešu paaudze. Jo, kā mēs zinām, tad tieši jaunākā paaudze ir tā, kas pieņem un kopē lietas tikai tad, ja tās ir populāras. Tāpēc tas ir tik svarīgi, jo jaunatne ir tiešie latviešu kultūras mantojuma saglabātāji nākotnē.
3) Trešais šobrīd LELAB izvirzītais mērķis ir bezmaksas palīdzības serviss LELAB biedriem dažādu ikdienas jautājumu risināšanai. Piemēram, kā problēmas ar īri, problēmas ģimenē un ar bērniem, konflikts ar valsts iestādēm un policiju (Garda), darba un nodokļu problēmas, pensija un sociālie pabalsti, izglītība Īrijā un izglītības sistēma, kompānijas dibināšana un sava biznesa uzsākšana u.t.t.

Tagad tuvāk par projektu un notikušajām apmācībām “Training for Local Leaders”.
Šīs apmācības ne tikai ir devušas jaunas zināšanas un iespēju uzzināt daudz jaunas informācijas, bet arī nodrošināja iespēju nodibināt jaunus kontaktus un veidot sadarbību ar oficiālām valsts personām un organizācijām. Tāpat tikšanās ar oficiālajiem valsts pārstāvjiem deva iespēju personīgi uzrunāt šos cilvēkus un uzdot iebraucējus interesējošos jautājumus. Tā bija arī šo oficiālo valsts pārstāvju iespēja uzrunāt mūs – iebraucējus, un nodot svarīgu informāciju mums.
Viens no jautājumiem, kas tika pārrunāts, bija augstās īres maksas un nepietiekamais piedāvājums īres tirgū. Diemžēl šajā sakarā nekādu ātru atrisinājumu tuvākajā laikā nesola. Kā paskaidroja Īrijas valsts oficiālie pārstāvji, šī brīža situācija radusies vairāku faktoru ietekmē. Pirmais faktors ir būtiska stratēģijas kļūda, kas radusies desmit gadus atpakaļ, kad Īrijas Republika pārtrauca sociālo māju būvniecību un pieļāva pilnīgu būvniecības nonākšanu privāto kompāniju rokās. Nākamie faktori ir saistīti ar šobrīd nepietiekošu daudzumu saistībā ar valsts būvapgabaliem, infrastruktūrām un izglītotu darbaspēku resursiem šai jomā.
Pie šobrīd apgrūtinošajiem faktoriem šai jautājumā ir pievienojies vēl viens apstāklis, ko nevarēja paredzēt pat vēl tikai gadu atpakaļ un tas ir BREXIT. Kā oficiāli valsts pārstāvji norādīja, šobrīd ir jau ievadītas daudzas sarunas ar vairākām lielajām kompānijām no Anglijas, kas vēlās pārcelt savu darbību uz Īriju. No vienas puses tās ir lielākas darba iespējas un iekšzemes kopprodukta celšanās, bet no otras puses lielākā vajadzība pēc būvapgabaliem, infrastruktūrām, kvalificēta darbaspēka un, protams, dzīvojamās platības. Tātad dzīvojamās platības pieprasījums vēl arī nākotnē būs lielāks nekā piedāvājums, līdz ar to īres cenas saglabāsies augstas. Tāpat šīs personas norādīja, ka lielākie cietēji būs Dublinas un Midland iedzīvotāji.
Vēl viena svarīga ziņa, ko šīs personas vēlējās nodot, bija aicinājums mums iebraucējiem piedalīties aktīvāk politikā un vēlēšanās. Mēs iebraucēji reizēm viens otram sūdzamies par to, ka mūsu darba devēji neievēro likumus, ka māju izīrētāji ir negodīgi, ka sociālie dienesti neveic pienācīgi savu darbu un vēl vesela rinda citu sūdzību, bet kā gan īru valdība var to zināt, ja neviens mūs nepārstāv valdībā un neaiznes šo informāciju līdz viņiem.
Tas, ka mēs zinām savas problēmas, nenozīmē to, ka viņi tās zina. Problēma ir tā, ka nepastāv savienojošais posms starp valdību un iebraucējiem. Tātad, ja iebraucēji vēlas tikt sadzirdēti un uzlabot savus dzīves apstākļus, tad viņiem ir jāpiedalās aktīvāk politikā un jāizvirza personas valdības darbā no savas puses. Kā norādīja viena no valsts personām, lai nepieļautu BREXIT scenārija atkārtošanos, iebraucējiem aktīvi jāiesaistās Īrijas politiskajā dzīvē. Gribat dzīvot un strādāt Īrijā, tad nepieļaujiet pilnīgu varas nonākšanu nacionālistu rokās (tieši tāpēc BREXIT arī guva panākumus).

Vēl viens no jautājumiem, kas tika pacelts no oficiālo pārstāvju puses, bija nevalstiskās organizācijas. Mēs visi zinām, ka īri ir vieni no lielākajiem ziedotājiem pasaulē un viņiem ir arī viena no lielākajām pieredzēm darbā ar labdarības organizācijām. Kā norādīja pārstāvji, viņi stingri pieturas pie principa, ka atbalsta vienīgi un tikai organizācijas, kas ir izpildījušas piecas prasības:
Pirmkārt, organizācijai jābūt oficiāli reģistrētai Īrijas uzņēmumu reģistrā;
Otrkārt, jāiegūst labdarības organizācijas statusu (Charity);
Treškārt, jābūt izstrādātam vadības un pārvaldības kodeksam tieši kā labdarības organizācijai (Governance code for Charities);
Ceturtkārt, bankas kontam, kas ir atvērts bankā uz organizācijas vārda.
Piektkārt, auditēta grāmatvedība.
Tātad, ja kāds vēlas vadīt labdarības organizāciju Īrijā, ir laipni aicināti to darīt, tikai neaizmirstiet ievērot Īrijas prasības.

Tāpat notika ļoti pozitīva tikšanās ar Zigmundu Zamocki, Latvijas vēstniecības Īrijā otro sekretāru un Tomasz Orczyk, Polijas vēstniecības Īrijā pirmo sekretāru.
Tā bija bagāta apmaiņa ar informāciju starp Latvijas un Polijas diasporām. Poļu diasporas pārstāvji izteica lielu sajūsmu un pateicību par Zigmunda sniegto runu un informāciju par to, kā vēstniecība redz savu darbu un atbalstu latviešu diasporas darbam Īrijā. Arī latviešu diasporas pārstāvji ieguva daudz informācijas no Polijas vēstniecības pirmā sekretāra. Tomasz tāpat sniedza plašu informāciju par Polijas vēstniecības darbu un minēja, ka viņi vienas labdarības organizācijas lobēšanas iespēju ir izslēguši ar atklātu un caurskatāmu līdzekļu piešķiršanu un te ir tikai viens Polijas valsts fonds Īrijas nevalstiskajām poļu organizācijām, kā arī organizācijām jābūt oficiāli reģistrētām uzņēmumu reģistrā.
LELAB ir vienojies ar poļu diasporas organizācijām arī nākotnē sēsties pie vienu saruna galda, lai apmainītos ar pieredzi un zināšanām par organizāciju darbu Īrijā.

Kopsummā ņemot, no LELAB puses ir padarīts viens ļoti liels darbs, kas ir ielicis pamatus vēl vairākiem sadarbības projektiem un darbiem nākotnē.
Protams, LELAB ir jāatzīst, ka pagātnē ir bijis daudz arī sāpīgas pieredzes, kas saistīta ar dažu negodprātīgu cilvēku darbību, līdzekļu izsaimniekošanu, līdzekļu izkrāpšanu, finansējumu novirzīšanu uz privātiem kontiem un to piesavināšanos, bet LELAB pieņem šo mācību kā izaicinājumu kļūt labākiem, gudrākiem, stiprākiem un vēl vairāk sevi veltīt labdarības darbam, biedriem un savai tēvzemei un tautai.

LELAB vārdā Daiga Ezermale

FOTO: Michal Sendrak

Pēc LELAB lūguma komentēšanas iespējas ir liegtas

reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie