Lai pārrunātu gada laikā paveikto un nākamajā gadā plānoto, arī šā gada nogalē, konkrētāk – 17.decembrī, Latvijas vēstniecība Īrijā rīkoja pasākumu, uz kuru tika aicināti Īrijas latviešu sabiedrisko organizāciju pārstāvji. Atšķirībā no citiem gadiem, šoreiz vēstnieks Gints Apals darba kartībā nebija iekļāvis vēstniecības Konsulārās nodaļas atskaiti, vairāk laika veltot informācijai par Ārlietu ministrijas (ĀM) atbalstītajiem Īrijas pasākumiem 2016.gadā un ĀM projektu programmu diasporas atbalstam 2017.gadā.

Savukārt sanāksmes otrā daļa tika veltīta sarunām ar Latvijas Saeimas deputātu, Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas vadītāju Ilmāru Latkovski, kas šajā nedēļas nogalē viesojās Dublinā.
Uz tikšanos vēstniecībā bija ieradušies astoņpadsmit aktīvisti no dažādām Īrijas latviešu organizācijām un interešu grupām: Īrijas Latviešu Nacionālās Padomes, abām Luterāņu draudzēm, Leinsteres latviešu biedrības, Leinsteres Latviešu Kultūrizglītības Asociācijas “DZINTARS”, Labo cilvēku kluba, Latviešu biedrības Cavan un šīs biedrības latviešu bērnu nedēļas nogales skoliņas “Zinītis”, kā arī individuāli pārstāvji. Bez diasporas organizācijām pasākumā piedalījās arī Latvijas organizācijas “Īrijas – Latvijas Tirdzniecības kamera” vadītāja Ilze Krēsliņa, kas organizē Latvijas uzņēmēju tūrisma braucienus un vizītes uz Zaļo salu, kā arī sadarbojas ar dažām Īrijas latviešu organizācijām.
Vispirms vēstnieks Gints Apals klātesošos informēja par Latvijas valsts atbalstu diasporai Īrijā, kas pagājušajā gadā kopumā sastādījis daudzus desmitus tūkstošus eiro dažādu Īrijas latviešu pasākumu rīkošanai. Šī summa gan nav salīdzināma ar to, ko Īrijas latvieši ik gadu nosūta uz dzimteni. Vēstnieks minēja, ka apkopotie finanšu dati rāda, ka, piemēram, pagājušajā gadā no Īrijas uz Latviju ir aizsūtīti 79 miljoni eiro. Te arī jāpiebilst, ka šajā ciparā nav ieskaitīta tā nauda, kas neiet caur banku kontiem, bet tiek aizvesta cilvēkiem braucot uz Latviju. Tātad Latvijā ieplūstošās naudas gala cipars ir krietni lielāks. Taču jebkurā gadījumā, protams, paldies Latvijas valstij par atbalstu.
Vēstnieks Gints Apals klātesošos informēja arī par to, ka Ārlietu ministrija diasporas projektus atbalstīs arī 2017.gadā. Ja tos brīvā formā varēja iesniegt arī iepriekš, tad, sākot ar nākošo gadu, kārtība mainīsies. Mainīsies ne tikai iesniedzamo projektu aprakstu prasības, bet arī atskaišu sagatavošana, kas būs jāiesniedz pēc atbalstīto projektu īstenošanas. Vēstnieks skaidroja, ka vidēji viens projekts varētu saņemt apmēram pusotru tūkstoti eiro un tagad projektu iesniedzēji varēs būt ne tikai Īrijā, bet arī Latvijā reģistrētas diasporas organizācijas.

Pēcpusdienas otrajā daļā Īrijas latvieši tikās ar Ilmāru Latkovski, kas savulaik Latvijā bija pazīstams žurnālists un publicists, arī tādu populāru televīzijas raidījumu kā “Tādi esam” un “Viss notiek” seja. Ne reizi vien viņš savos raidījumos pats kritizēja politiķus un ironizēja par Saeimas darbu. Tagad Ilmāru Latkovski latvieši diasporā pazīst kā Latvijas Saeimas deputātu un Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas vadītāju. Un šī akurāt ir komisija, kas risina arī diasporas jautājumus pašā augstākajā līmenī. Pirms pāris gadiem tieši viņš bija pielicis visai lielas pūles, lai panāktu, ka Sabiedrības integrācijas fonds atjauno programmu vasaras nometnēm, kurās piedalās gan diasporas, gan Latvijas bērni. Tagad, pateicoties šai programmai, arī visai daudzi Īrijas bērni katru vasaru noteiktu laiku pavada Latvijā kopā ar saviem latviešu vienaudžiem.

Deputāts pastāstīja, ka diasporas jautājumu risināšanai komisija galvenokārt sadarbojas ar lielajām klaida latviešu organizācijām – Pasaules brīvo latviešu apvienību un Eiropas latviešu apvienību, kas pārstāv pasaules un noteikta reģiona valstu lokālās organizācijas. Tāpat arī viņš skaidroja, ka šāda strukturēšanās ir svarīga, lai darbs noritētu maksimāli sakārtoti un jēgpilni.

Latkovska kungs atzinās, ka Īrijā ir pirmo reizi un viņam ir interesanti satikties un uzklausīt Īrijas latviešus, tāpēc aicināja klātesošos uzdot jautājumus. Un jautājumu patiešām bija daudz. Gan tādi, kas skar diasporu tieši, piemēram, par daudzkārt kritizēto Reemigrācijas plānu, Repatriācijas likumu, informācijas nepietiekamību atgriežoties Latvijā, krievu valodas prasībām stājoties darbā privātajos uzņēmumos dzimtenē, gan arī par lietām, kas vairāk skar Latvijas latviešus, piemēram, mikrouzņēmumu nodokļu likmes maiņu un politiķu savstarpējo plēšanos Saeimā. Sarunas laikā tās dalībnieki pieskārās arī ļoti plašiem jautājumiem – populismam globālajā politikā un bēgļu krīzei Eiropā.

Pēc sanāksmes Ilmārs Latkovskis turpināja sarunas ar tautiešiem jau neformālākā gaisotnē un tikās arī ar latviešu studentiem Īrijā, mēģinot izzināt viņu vēlmes un mudinot organizēties. Skaidrs ir viens – tieši šodienas studenti būs nākošie latviskās dzīves kopēji Īrijā. To, vai latviskas identitātes saglabāšanai viņi ir gatavi izveidot savu jauniešu kopu, rādīs laiks.

FOTO: baltic-ireland.ie