“Jūsu vidū stāv kāds, ko jūs nepazīstat..” (Jņ. 1:26b)

Īpašo ilgu laiks – tā varētu nosaukt Ziemsvētku laiku, kas liek tik daudziem darīt neikdienišķas lietas. Pat sadzīvē skarbi ļaudis kaut kā atmaigst un ļaujas svētku romantikai. Izskan daudz, un varbūt pat par daudz, labi domātu miera, laimes un prieka vēlējumu. Tomēr tik ļoti gribas, lai notiek kaut kas pa īstam un daudz vairāk kā tikai labajā svētku tonī izrunātas frāzes! Lai viss emocionāli sakurinātais svētku laikā neizplēn līdz ar svinību beigām!

Ar savu atbildi nāk kristīgā vēsts. Baznīcā akcentējam būtiskus garīgus aspektus un Bībeles notikumus, lai tie sakņotos sirdī dziļāk. Un, svētkus svinot, ir nodoms uztaisīt nevis vienu krāšņu pasākumu, kurā “izšaujam“ visas idejas un prasmes kā svinēt svētkus, bet gribam svinēt tā, lai piedzīvotajam paliek tālejošas pēdas cilvēka dzīvē, arī tad, kad svētki jau būs pagājuši. Lai tad, kad prieks par apdāvināšanos būs norimis un krāšņā svētku atribūtika būs novākta – novietota atpakaļ noliktavās vai izmesta atkritumos, lai svētkos akcentētais kļūst par kaut ko nozīmīgu ikdienā.
No vienas puses kristīgajos Ziemassvētkos svinam ko ļoti ikdienišķu – piedzima bērniņš. Mums tas ir tik pierasti. Tomēr pat uzreiz nedomājot par šo brīnumaino veidu, ka pats Dievs šādā veidā ienāca pasaulē, pati dzīvība ir mums neizprotams brīnums, kurš kļūst tikai sarežģītāks un sarežģītāks, ja pie tā nopietni piedomājam. Patiesībā, mūsu katra dzimšana ir īsts brīnums, ko savā veidā svinam arī Ziemsvētkos.

Domājot par Jēzu gan toreiz, kad Viņš bija vēl zīdainītis vai kad jau uzrunāja savus klausītājus, vai arī bija ceļā uz nāvessoda izpildes vietu, tam ir viens raksturojošs teikums, ko reiz teica Jēzus radinieks Jānis Kristītājs. Tas notika reizē, kad Kristus bija ieradies tikt kristīts no Jāņa. Jānis toreiz teica šos visai zīmīgos vārdus tiem, kas vēl tur bija sanākuši, lai tiktu kristīti un ar interesi vēroja notiekošo: “Jūsu vidū stāv kāds, ko jūs nepazīstat..” Jāatzīst, ka Viņa nepazīšana ir kaut kas, kas mūs turpina raksturot. Ne tikai pie tiem, kam Jēzus vārds ir kaut kas tāls un pavisam neiepazīts, bet arī tiem, kas jūtas viņam jau ļoti pietuvināti. Ir tikai godīgi atzīt, ka lai arī daudzi esam jau lasījuši Jauno Derību, esam kristīti, un pat pielūdzam Jēzu kā savas dzīves Kungu, mēs Viņu visai maz pazīstam. Tomēr, cik vērtīgs ir kļuvis tas, ko esam iepazinuši Viņā! Gandrīz pietiekoši jau ir zināt, ka pasaules Radītājs tādā veidā ir izrādījis savu mīlestību pret mums. Tomēr, ir vēl daudz cits Viņa personā un nodomā pie mums, kas mūs var bagātināt un padarīt par Viņa sabiedrotajiem ceļā uz pasauli, kādu to iezīmēja Viņa mācītais. Tāpēc tā ir mums katram dotā iespēja, ejot cauri savai dzīvei un arī atkal svinot Viņa dzimšanu, pavirzīties kaut mazliet tuvāk Viņam, Viņa iepazīšanai.

Vēlu ikvienam nepaslēpt aiz svētku dekorācijām savas patiesās ilgas pēc nepārejošā prieka, miera un laimes, ko ienest mūsu dzīvju dimensijās nāca Dieva Dēls. Iesim tālāk, lai iepazītu Viņu. Iesim tālāk kopā, jo tam ir dibinātas kristīgās draudzes.

Mācītājs Gundars

FOTO: baltic-ireland.ie