Ārlietu ministrija Ministru kabinetam ir iesniegusi ārlietu ministra ikgadējo ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos. Ziņojumā ir noteiktas Latvijas ārpolitikas prioritātes 2017. gadam. Tās ir sekojošas: ārējās drošības stiprināšana, vienota ES, Latvijas tautsaimniecības konkurētspējas veicināšana, ES kaimiņi un sadarbība ar diasporu.

Attiecībā uz sadarbību ar diasporu un konsulāro atbalstu ziņojums skan sekojoši:
Vairāk nekā 120 valstīs dzīvo ap 370 tūkstoši Latvijas diasporas pārstāvju. Turpina pieaugt Latvijas diasporas kultūras kopu, nedēļas nogales skolu un diasporas organizāciju skaits. Veidojas jaunas biedrības valstīs, kurās tādas pirms tam nav bijušas, piemēram, Turcijā un Ukrainā.
Viens no Ārlietu ministrijas darbības prioritārajiem virzieniem ir īstenot Latvijas diasporas politiku, kas ir vērsta uz tautiešu politiskās un pilsoniskās līdzdalības Latvijā veicināšanu, saiknes ar Latviju un latviskās identitātes saglabāšanu, kā arī uz sadarbības ar tautiešiem ārzemēs stiprināšanu ekonomikā, zinātnē, izglītībā un kultūrā un atbalsta sniegšanu tiem, kuri vēlas atgriezties Latvijā.
Ārlietu ministrija un Latvijas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs 2016. gadā cieši sadarbojās ar diasporas jautājumos iesaistītajām nozaru ministrijām, valsts un pašvaldības institūcijām, sociālajiem partneriem Latvijā un diasporas mītnes zemēm. Pastāvīga sadarbība un dialogs tiek veidots ar diasporu pārstāvošām organizācijām, īpaši ar Pasaules Brīvo latviešu apvienību (PBLA), Amerikas Latviešu apvienību (ALA) un Eiropas Latviešu apvienību.
2016. gadā Ārlietu ministrija un pārstāvniecības īstenoja un atbalstīja gandrīz 100 projektus diasporas organizāciju atbalstam kultūras, izglītības, pētniecības, ekonomikas un sporta jomās, tostarp pasākumus diasporas jauniešu auditorijai. Projekti īstenoti 27 valstīs – tostarp Apvienotajā Karalistē, ASV, Austrālijā, Beļģijā, Īrijā, Kanādā, Krievijā, Norvēģijā, Vācijā un citās diasporas mītnes zemēs.
Viens no svarīgākajiem un lielākajiem diasporas pasākumiem ir Ārlietu ministrijas atbalstītais Pasaules Latviešu ekonomikas un inovāciju forums (PLEIF), lai piesaistītu Latvijas tautsaimniecībai ārvalstīs dzīvojošus latviešu izcelsmes uzņēmējus. 2016. gadā 29. un 30. decembrī Melburnā, Austrālijā PBLA ar Ārlietu ministrijas atbalstu organizēja pirmo reģionālo foruma pasākumu ārpus Latvijas: „Ar skatu uz Āzijas un Klusā okeāna reģionu”.
2016. gadā Ārlietu ministrija sadarbībā ar Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (turpmāk – NEPLP) organizēja jau trešo konkursu diasporas mediju atbalstam.
Ārlietu ministrija 2016. gadā turpināja atbalstīt Latvijas Universitātes (LU) Diasporas un migrācijas pētījumu centra darbību, kas sniedz iespēju akadēmiskajā līmenī pētīt diasporai aktuālus jautājumus un izmantot šo pētījumu rezultātus diasporas politikas īstenošanā.

2017. gadā Ārlietu ministrija turpinās jau iesāktos projektus diasporas jomā un atbalstīs jaunas iniciatīvas – nākamā gada prioritāte būs atbalsts latviešu diasporas organizācijām Eiropas valstīs. Kopumā 2017. gadā Ārlietu ministrija un pārstāvniecības ārvalstīs plāno atbalstīt līdz 100 projektiem kultūras, izglītības, pētniecības, ekonomikas un sporta jomā. Īpaša vērība tiks veltīta pasākumiem, kas vērsti uz diasporas jaunās paaudzes latviskās identitātes saglabāšanu un patriotisko izglītošanu. Ārlietu ministrija plāno atbalstīt PLEIF aktivitātes Amerikas Savienotajās Valstīs, kur ir ievērojama Latvijas diaspora. Tāpat iecerēts turpināt atbalstīt NEPLP organizēto konkursu diasporas medijiem un LU Diasporas un migrācijas pētījumu centra darbību.
2017. gadā turpināsies iesāktais darbs, lai veicinātu Latvijas diasporas iesaisti Latvijas valsts simtgades pasākumos. Ārlietu ministrija stiprinās sadarbību ar diasporas organizācijām, iesaistot 48 Latvijas pārstāvniecības, kā arī goda konsulu tīklojumu Latvijas valsts simtgades svinību programmas organizēšanā ārpus Latvijas.
Jāatzīmē būtiskais konsulārais darbs, ko veic Ārlietu ministrija un Latvijas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecībās ārvalstīs. Kopumā 2016. gada pirmajos trīs ceturkšņos Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs sniegti 66495 maksas pakalpojumi (neskaitot vīzas), par kuriem iekasēta konsulārā un valsts nodeva 1436674 EUR apmērā. Papildus tika sniegti arī 83407 bezmaksas pakalpojumi, jo sevišķi Latvijas vēstniecībās Lielbritānijā, Īrijā un Vācijā.
Lai konsulārie pakalpojumi būtu pieejami ārvalstīs dzīvojošajiem Latvijas valstspiederīgajiem tuvāk viņu dzīvesvietai, Latvijas diplomātiskās pārstāvniecības ārvalstīs turpina organizēt braucienus ar mobilo pasu darbstacijām personu apliecinošu dokumentu noformēšanai. 2016. gada pirmajā pusgadā Latvijas vēstniecības Apvienotajā Karalistē, Īrijā, ASV, Kanādā, Vācijā, Spānijā un Norvēģijā ar mobilajām pasu darbstacijām veica braucienus uz 22 pilsētām, noformējot 1582 pasu/personas apliecību pieteikumus, izbraukumos vienlaikus sniedzot arī citus konsulāros pakalpojumus.
2016. gada janvārī Saeima pieņēma Deklarāciju par nepilngadīgo Latvijas valstspiederīgo tiesību aizsardzību ārvalstīs. Ievērojot Deklarācijā izteiktos aicinājumus ārvalstu institūcijām, Ārlietu ministrija nosūtīja Deklarāciju to valstu vēstniecībām, kurās ir visvairāk nepilngadīgo Latvijas valstspiederīgo tiesību aizstāvības gadījumu. Savukārt Latvijas vēstniecības ārvalstīs veica pasākumus, lai palielinātu diasporas pārstāvju informētību šajos jautājumos. Ārlietu ministrija sadarbībā ar Tieslietu ministriju turpinās darbu pie Latvijas valstspiederīgo interešu aizstāvības ārvalstīs.
Saglabājas tautiešu interese par Latvijas pilsonības atjaunošanu, jo sevišķi Apvienotajā Karalistē, Īrijā, Vācijā, ASV un Izraēlā dzīvojošajiem. 2016. gada pirmajos trīs ceturkšņos Latvijas pārstāvniecībās tika pieņemti 3676 pieteikumi pilsonības reģistrācijai.
2016. gada pirmajos trijos ceturkšņos Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs pieņemti 127 134 vīzu pieteikumi. Šie rādītāji kopumā atbilst 2015. gada līmenim, liecinot par pārstāvniecībās saņemto vīzu pieteikumu skaita stabilizēšanos. 2016. gadā valsts nodevās par vīzu pieteikumu izskatīšanu tika iekasēti 4550159 EUR.
Ņemot vērā pieaugošos terorisma draudus pasaulē, tostarp valstīs un teritorijās, kas ir populāri tūrisma galamērķi, un Latvijas valstspiederīgo mobilitāti, palielinās katastrofu vai katastrofas draudu riski, kas saistīti ar personas dzīvības vai veselības apdraudējumu. Lai šādas krīzes gadījumā būtu iespējams īsā laikā apzināt lielu skaitu Latvijas valstspiederīgo un informēt tos par palīdzības saņemšanas iespējām, ir grozīts
Elektronisko sakaru likums, ļaujot nosūtīt īsziņas visiem Latvijas mobilo telefonu operatoru abonentiem, kas attiecīgajā brīdī atrodas viesabonēšanā konkrētajā ārvalstī. 2016. gadā ir bijusi nepieciešamība šādu apziņošanu veikt jau vairākas reizes.

Pilns ziņojuma teksts šeit: ^[1]

FOTO: baltic-ireland.ie