Nosaka iespēju papildināt ārvalstīs reģistrētu dzimšanas ierakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma parlamenta Juridiskās komisijas virzītos likuma grozījumus, ieviešot iespēju Latvijā papildināt ārvalstīs reģistrētu dzimšanas ierakstu. Likumā veiktas arī vairākas citas ar sākotnējiem grozījumiem nesaistītas izmaiņas. Likumā noteikts, ka Rīgas pilsētas dzimtsarakstu nodaļa, pamatojoties uz personas iesniegumu un pašas nodaļas atzinumu, dzimšanas reģistra ierakstu izdara atkārtoti, ja dzimšanas reģistra ieraksts, kurā jāveic papildinājums, reģistrēts ārvalstī.

Tāpat noteikts, ka dzimtsarakstu nodaļa, pamatojoties uz adoptētāju iesniegumu un pašas nodaļas atzinumu, dzimšanas reģistra ierakstu veic atkārtoti, ja adoptējamā dzimšanas fakts reģistrēts ārvalstīs.
Pašlaik liels skaits Latvijas valstspiederīgo bērna dzimšanas reģistrāciju veic ārvalstīs, bet atzīst paternitāti, maina vārdu vai uzvārdu Latvijā. Pēc attiecīgā notikuma personas vēlas, lai izmaiņas tiktu atspoguļotas reģistrā, secīgi – bērna dzimšanas apliecībā, taču ir valstis, kur reģistri netiek papildināti, līdz ar to, piemēram, ziņas par tēvu netiek ierakstītas, skaidrots likuma izmaiņu anotācijā.
Līdz šim spēkā esošie civilstāvokļa aktu reģistrācijas noteikumi Latvijā neparedz pārreģistrēt ārvalstī reģistrētu dzimšanas faktu, kā arī iestāde Latvijā nevar veikt papildinājumu dzimšanas reģistrā, jo fiziski reģistrs atrodas citā valstī. Tādēļ, lai tiktu ievērotas bērna tiesības zināt savu izcelšanos un tiktu nodrošinātas tiesības uz abiem vecākiem, šodien likumā noteikta iespēja veikt dzimšanas reģistra pārreģistrāciju Latvijas dzimtsarakstu iestādē, lai pēc tam veiktu attiecīgus papildinājumus, skaidro Juridiskās komisijas deputāti.
Attiecīgās izmaiņas attieksies arī uz tām personām, par kurām ieraksti veikti, piemēram, Īrijā, Lielbritānijā un Itālijā.

Pieņemtie grozījumi Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā skar arī citus jautājumus. Likumā noteikts, ka Dzimtsarakstu nodaļa paziņo mirušās personas pilsonības valsts akreditētajai diplomātiskajai un konsulārajai pārstāvniecībai Latvijā par ārzemnieka miršanas fakta reģistrāciju. Ja attiecīgās valsts diplomātiskā un konsulārā pārstāvniecība neatrodas Latvijā, par ārzemnieka (izņemot personu, kura Latvijā atzīta par bezvalstnieku) miršanas fakta reģistrāciju tiks paziņots Ārlietu ministrijas Konsulārajam departamentam – šāda kārtība pašlaik likumā ir noteikta attiecībā uz visu ārzemnieku miršanas fakta reģistrāciju.
Tāpat normā, kas nosaka, uz kāda pamata tiek veikts papildināts dzimšanas reģistrs, tagad izslēgta iespēja to darīt pamatojoties uz bāriņtiesas lēmumu. Līdzīgi bāriņtiesas lēmums svītrots no normas, kas regulē tiesības atsevišķos gadījumos veikt labojumus vai papildinājumus civilstāvokļa aktu reģistrā.
Likumā arī precizēts, kādos gadījumos varēs anulēt nepamatoti atjaunoto vai pirmreizēji, vai atkārtoti sastādīto civilstāvokļa aktu reģistra ierakstu.

Normatīvajā aktā arī precizētas amatpersonu, kas varēs parakstīt dzimtsarakstu iestādes un Tieslietu ministrijas (TM) izsniegtus attiecīgus civilstāvokļa aktu reģistrāciju apliecinošus dokumentus, kas izsniegti pamatojoties uz civilstāvokļa aktu reģistru ierakstiem.

Saskaņā ar augstāk minēto laulības, dzimšanas vai miršanas apliecību, izziņu par civilstāvokļa akta reģistrāciju, civilstāvokļa aktu reģistra ierakstu, kas attiecīgajā iestādē glabājas papīra formā un civilstāvokļa aktu reģistra ieraksta datorizdruku varēs parakstīt TM Dzimtsarakstu departamenta direktors vai Dzimtsarakstu departamenta Arhīva nodaļas vadītājs. Savukārt pašlaik noteikts, ka šos dokumentus var parakstīt dzimtsarakstu iestādes amatpersona.

FOTO: baltic-ireland.ie

Raksts publicēts sadarbībā ar BNS