Trešdiena, 20. septembris, Varda dienas: Marianna, Ginters, Guntra

Ieguvums – pievienotā vērtība draugiem.lv

- 10.04.2017

IMG_19719. aprīlī kultūras centrā “Clasaċ” notika pasākums “Īrijas latvieši ceļā uz Latvijas valsts simtgadi”, kura laikā notika konference. Tajā tika spriests par latvisko izglītību diasporā, trimdas pieredzi, veidojot latviešu sabiedriskās organizācijas, plānotajiem Latvijas valsts simtgades pasākumiem un Ārlietu ministrijas (ĀM) lomu sadarbībā ar diasporu.

Konferenci ar ĀM finansiālu atbalstu rīkoja Īrijas latviešu nacionālā padome (ĪLNP), kas tad arī, iepazīstinot ar sevi un minot paveikto latviskās izglītības lauciņā, atklāja pasākumu.
ĪLNP paveiktais izglītības jomā:
* 2013. gada 4.jūlija – tikšanās ar Izglītības un zinātnes ministru Vjačeslavu Dombrovski;
* 2014. gada pavasaris – ĪLNP skoliņām dāvina Ingas Puriņas grāmatu “Varavīksnes ceļš”;
* 2014./2015. mācību gads – mācām latviešu valodu divās Īrijas vidusskolās;
* 2015. gads – diasporas bērnu nometne Liepājā;
* 2015. gads – jauniešu nometne Īrijas pilsētā Droghedā;
* 2016. gads – jauniešu nometne Īrijas pilsētā Droghedā un iepazīšanās ar Rīgas augstskolām;
* 2017. gads – divas jauniešu nometnes Īrijas pilsētā Droghedā (jauniešu projekti noslēdzas ar VVPP kārtošanu);
* 2013., 2014., 2015. un 2016. gados – skoliņu sienasavīžu konkursi, kuros uzvarētāji balvā saņēma 100 eiro;
* 2015. gadā – pieredzes apmaiņa ASV;
* 2016. gads – ĪLNP latviešu valodas skolotāja Dita Lasmane-Slišāne saņem LVA Atzinības rakstu;
* 2016. gads – labdarības akcija, kurā tika vākti ziedojumi Valmieras vājdzirdīgo bērnu internātvidusskolas atbalstam (uz Valmieru tika nosūtītas 30 kastes ar skolai nepieciešamām lietām); 2012. gadā mazāka labdarības akcija – ziedojumi Liepājas bērnunamam;
* šobrīd viens projekts, saistīts ar pusaudžu izglītību, ir ceļā pie vērtēšanas komisijas.
Pēc iepazīšanās par izglītības situāciju Īrijā stāstīja Latvijas vēstnieks Īrijā Gints Apals, tad vārds tiks dots Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta direktorei Guntai Arājai. Jāatzīmē, ka Arājas kundze ir augstākā IZM amatpersona, kas ieradusies Īrijā un tiekas ar tautiešiem. Ministrijas pārstāve klātesošos iepazīstināja ar Latviešu valodas aģentūras darbu un pienesumu diasporas izglītībai.
Savukārt Valsts izglītības satura centra (VISC) vadītājs Dr.hist. Guntars Catlaks, kuram šī ir pirmā viesošanās Īrijā, pastāstīja par darbu pie projekta “Kompetenču pieeja mācību saturā”. Diasporai šis projekts varētu būt saistošs ar to, ka atvieglos bērnu remigrāciju, jo pēc tā ieviešanas Latvijas izglītības sistēma vairāk līdzināsies Īrijas un citu Eiropas valstu modelim.
Turpinājumā par paveikto un plānoto diasporas izglītībā stāstīja Eiropas latviešu apvienības un Latviešu nacionālās padomes Lielbritānijā Izglītības nodaļas vadītājs Māris Pūlis un VISC Valsts valodas prasmes pārbaudes nodaļas vadītāja Anta Lazareva. Jāsaka, ka gan Pūļa kungam, gan Lazarevas kundzei ir gana skaidrs redzējums, kādai būtu jābūt diasporas izglītības nākotnei. Atliek vien cerēt, ka vismaz daļu izdosies arī ieviest dzīvē.
Izglītības sadaļas noslēgumā ar referātu “Vai 21.gs. saglabājama latvietība?” uzstājās Saeimas deputāte Janīna Kursīte. Lai arī Kursītes kundze norādīja, ka latvietības saglabāšanas process nenotiek pati no sevis, jo patiesu vērtību saglabāšanā ir jāiegulda darbs, šķiet, tieši šī uzstāšanās konferences dalībniekus ieinteresēja visvairāk, jo īpaši – Norvēģijas latviešus.

Konferences otrajā daļā klātesošie uzklausīja trimdas pieredzi, veidojot latviešu sabiedriskās organizācijas. Trimdas latvietis Māris Pūlis stāstīja par pieredzi Anglijā, bet Pēteris Kļaviņš – par pieredzi Austrālijā. Īsumā secinājums – jaunajai diasporai vēl ir, kur augt un attīstīties! Tāpat šajā konferences daļā viedus vārdus teica Kristus Apvienotās evaņģēliski luteriskās latviešu draudzes Īrijā diakons Imants Miezis.

Konferences beigu daļā Īrijas – Latvijas Tirdzniecības kameras valdes priekšsēdētāja Ilze Krēsliņa uzaicināja sportistus piedalīties Latvijas sporta veterānu-senioru sporta spēlēs, kas notiks 2018. gadā, bet ĀM Plānošanas grupas padomniece Vija Buša sniedza ieskatu par projektu konkursu. Diasporas organizācijām ir iespējams pieteikties uz finansiālu atbalstu projektiem, kuru mērķis ir sadarbības ar diasporu stiprināšana un diasporas ieguldījuma Latvijas attīstībā veicināšana, līdzfinansējot aktivitātes kultūras, izglītības, zinātnes, ekonomikas, sporta un citās jomās, komunikācijas veicināšanas pasākumus, kā arī citas aktivitātes, kas veicinātu diasporas pašorganizēšanos, latviskās identitātes stiprināšanu un saiknes ar Latviju uzturēšanu.

Lai arī visa konferencē iegūtā informācija atrada dzirdīgas ausis, vislielākais ieguvums būs pievienotā vērtība. Proti, Arājas kundze un Catlaka kungs pēc konferences nedevās mājās, bet aizkavējās Īrijā, lai šodien tiktos ar citu vēstniecību pārstāvjiem, tādējādi saņemot informāciju par citu mazākumtautību paveikto diasporu izglītības veicināšanā. Savukārt rīt IZM un VISC amatpersonas tiksies ar kolēģiem no Īrijas Izglītības ministrijas un iesāks sarunas par latviešu valodas mācīšanu un eksaminēšanu Īrijas vidusskolās.

Noslēgumā piebildīšu, ka pasākumā “Īrijas latvieši ceļā uz Latvijas valsts simtgadi” minētā konference bija tikai ievads, kam sekoja vēl divas aizraujošākas daļas. Par pasākuma turpinājumu portālā baltic-ireland.ie lasiet rīt!

FOTO: baltic-ireland.ie

am_logo_3-400x216



Draugiem.lv pase

reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie