Šonedēļ darba vizītē Īrijā viesojas Latvijas Juridiskās palīdzības administrācijas amatpersonas, kuras 17.maijā piedalījās arī seminārā Latvijas vēstniecībā, lai interesentiem skaidrotu jaunākās izmaiņas Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā. Tajā no 1.aprīļa ietverts regulējums, kas attiecas uz finansiālās palīdzības piešķiršanu lietās, kas saistītas ar bērna aizgādības tiesību pārtraukšanu vai atņemšanu ārvalstīs.

Seminārā latviešu kopienas pārstāvjiem un vēstniecības darbiniekiem jauno regulējumu skaidroja Juridiskās palīdzības administrācijas direktore Irina Ļitvinova, juridiskā nodrošinājuma nodaļas vadītāja Jeļena Bārbale un šīs nodaļas vadītājas vietniece Egita Lapa.
I.Ļitvinova pastāstīja klātesošajiem, ka viens no Juridiskās palīdzības administrācijas pārstāvju darba vizītes mērķiem Īrijā ir ārvalstu pieredzes izpētīšana un ar juridiskās palīdzības sniegšanu saistīto jautājumu pārrunāšana ar Juridiskās palīdzības dienesta pārstāvjiem Īrijā. Attiecībā uz jauno regulējumu par palīdzību Latvijas valstspiederīgajiem saistībā ar bērna aizgādības tiesību pārtraukšanu vai atņemšanu ārvalstīs viņa norādīja, ka šī shēma ir jauna un tāpēc būtu nepieciešams skaidrot, kā tā strādā, liekot akcentus uz svarīgākajiem aspektiem.
J.Bārbale pastāstīja par to, ka grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā paredz tieši finansiāla atbalsta piešķiršanu, bet tie ir ļoti specifiski un nosaka gan personu grupas, gan lietu kategoriju, uz kurām tie būtu attiecināmi, kā arī definē virkni nosacījumu. Viens no šādiem nosacījumiem ir, ka personai pašai jāatrod sev pieņemams juridiskās palīdzības sniedzējs, kas ir tiesīgs praktizēt attiecīgajā valstī. Tāpat likums nosaka, ka palīdzību var saņemt tikai bērna likumīgie pārstāvji – vecāki, aizbildņi vai aizgādņi, un palīdzība tiks nodrošināta tikai vienā lietu kategorijā – aizskarto vai apstrīdēto personas tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzībai, kas saistītas ar bērna aizgādības tiesību pārtraukšanu vai atņemšanu Eiropas Savienības dalībvalstī vai trešajā valstī. Finansiālais atbalsts netiks sniegts, ja domstarpības būs radušās, piemēram, starp vecākiem. Viens no svarīgiem nosacījumiem ir arī tas, ka atbalstu persona varēs saņemt tikai tad, ja tā būs izmantojusi attiecīgās valsts juridiskā atbalsta sistēmas nodrošinātās iespējas.

J.Bārbale skaidroja, ka nākamais solis pēc juridiskā pakalpojuma sniedzēja atrašanas ir vienošanās noslēgšana starp šo pakalpojuma sniedzēju un personu, kas jāiesniedz Latvijas Juridiskās palīdzības administrācijai. Komunikācija ar administrāciju var notikt trīs veidos – elektroniski (nepieciešams elektroniskais paraksts), pa pastu vai ierodoties personīgi.
Juridiskās palīdzības administrācijas mājas lapā www.jpa.gov.lv ^[1] ir pieejamas pieteikuma veidlapas, kā arī paraugi to aizpildīšanai. J.Bārbale uzsvēra, ka, jo ātrāk un pilnīgāk persona iesniegs visus nepieciešamos dokumentus un informāciju, jo ātrāk administrācija varēs pieņemt lēmumu par atbalsta sniegšanu.
Atbalsta sniegšanā arī ir noteikti principi – vispirms vienmēr tiek apmaksāta juridiskā konsultācija līdz 200€ apmērā. Ja konsultants sniedz atzinumu, ka lieta ir perspektīva un ir izredzes cīnīties nākamajās tiesas instancēs, administrācija var pieņemt lēmumu par tālāka finansiālā atbalsta sniegšanu tiesvedībai. Likumā noteiktais apmērs ir līdz 1300€ katrā no tiesu instancēm. Finansiālais atbalsts netiek izsniegts personai, bet administrācija izsniedz garantijas vēstuli juridiskās palīdzības sniedzējam par to, ka Latvijas valsts garantē pakalpojuma apmaksu noteiktajā apmērā pēc pakalpojuma saņemšanas.
Sarunas gaitā vēstnieks dr.G.Apals un Konsulārās nodaļas vadītāja Nora Redliha iezīmēja vairākas tendences, kas gadu gaitā ir izgaismojušās gan lietās, kas saistītas ar bērnu izņemšanu no ģimenēm, gan, sadarbībā ar Īrijas iestādēm. Viņi norādīja, ka bieži vien tiek ignorēta ar starptautiskām konvencijām noteikta prasība sniegt informāciju Latvijas iestādēm, piemēram, par bērniem, kas tiek izņemti no Latvijas pilsoņu ģimenēm.
Semināra noslēgumā notika diskusija un dalīšanās pieredzē par konkrētiem jautājumiem un situācijām, kas saistītas ar vecāku tiesībām un pienākumiem Īrijā, kā arī par ceļiem, kas palīdzētu latviešu kopienu nodrošināt ar informāciju par pieejamo atbalstu problēmsituācijās.

FOTO: baltic-ireland.ie