30. septembrī un 1. oktobrī notika ikgadējas Dzejas dienas Īrijā, ko ar Latvijas Kultūras ministrijas (KM) un Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) atbalstu rīko Latviešu biedrība Īrijā (LBĪ).
Par to, kā šogad aizritēja Dzejas dienas, portālam baltic-ireland.ie stāsta šā pasākuma organizatore Venera Vilovska:

“Šogad pie mums viesojās Edvīns Raups. Pasākums notika trīs Īrijas pilsētas: Navanā, Vaterfordā un Dublinā.
Nopietns dzejnieks, nopietnas domas, izliktas uz papīra un iesietas grāmatās. Šo dzeju lasījām starp rindiņām, lai rastu sapratni par teikto un uztvertu uzrakstīto vārdu būtību. No vārsmām vējoja noslēpumainība personisko pārdzīvojumu kontekstā. Galvenie temati: mīlestība, dzīve, nāve. Un cikls sākas no jauna. Tikai tā nav nolemtība. Tā ir dzīve, kas turpinās likteņa līkločos. E.Raupa lasījumā dzeja ieguva patīkami izgaršojamu emocionālo nokrāsu.

Dublinas latviešu skolā „Saulgriezīte” dzejnieks stāstīja par sevi, par jaunākajām grāmatām un mēģināja ieinteresēt, kā būtu, ja es būtu grāmata un ko darītu… Speciāli bērnu auditorijai dzejnieks bija sagatavojis mīklu minēšanu un nelielu ieskatu savā daiļradē un savā tulkošanas praksē.
Katrā vietā bērni bija sagatavojuši savu stāstu ar savu uztveri par dzeju, tās izpausmi, savu skatījumu un redzējumu. Grūtāk bērniem veicās ar atbildēm uz jautājumiem: kas ir dzeja, kas ir dzejnieks un ko viņš dara? Šķiet pavisam vienkārši, tomēr uzreiz formulēt sarežģīti un daudziem atbildes kavējās.
Vaterfordas latviešu skolas „Jumītis” vecāko klašu skolēni skandināja pašu atdzejotu E.Raupa dzeju angļu valodā.

Mirdzas Ķempes devumu latviešu literatūrā atsedza Skatuves mākslas studija “Dzintars dzintarā” un Navanas latviešu poētiskās kafejnīcas Improvizācijas teātra kopa.
Visās pasākuma vietās dzejnieks nokļuva jautājumu krustugunīs gan no bērnu, gan pieaugušo puses.
Kopumā pasākums izdevās. Atsauksmes pozitīvas. Gan lieliem, gan maziem prieks un mirdzums acīs. Divas dienas bijām tuvāk Latvijai. Katram bija iespēja izteikt savas domas, runāt un lasīt savā valodā. Katrs varēja apjaust savas saknes – no kurienes mēs nākam.”

FOTO: no Veneras Vilovskas personīgā arhīva