Trešdiena, 18. oktobris, Varda dienas: Rolanda, Rolands, Ronalds, Erlends

“Certus”: Lai apturētu emigrāciju, Latvijas ekonomikas pieaugumam ir jābūt straujākam nekā Eiropā vidēji draugiem.lv

- 13.10.2017

somasLai apturētu emigrāciju, Latvijas ekonomikas pieauguma tempam ir jābūt straujākam nekā Eiropā vidēji, piektdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “Rīta Panorāma” sacīja domnīcas “Certus” vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis.

“No vienas puses, protams, ka izaugsme vienmēr ir laba – vairāk naudas, lielāki ienākumi, vairāk naudas budžetā, bet no otras puses nevajag aizmirst, ka tajā gadā, kad Latvijā nebija Eiropas fondu, proti, pagājušajā gadā izaugsme bija 2%, kas ir tikpat ātri jeb tikpat lēni kā pērējā Eiropā un tas ir iemesls nopietni aizdomāties,” sacīja Dombrovskis.
Viņš skaidrija, ka tas ir iemesls nopietni aizdomāties, jo ienākumu atšķirības dēļ no Latvijas joprojām turpina aizbraukt daudz vairāk cilvēku, nekā iebrauc. “Līdz ar to secinājums ir samērā vienkāršs – vienīgais, kas to [emigrāciju] varētu nopietni apturēt, (…) ir, ja ienākumi šeit augs straujāk nekā Eiropā. Līdz ar to, ja mūsu izaugsme ir tāda pati kā Eiropā, tad cilvēki turpinās aizbraukt. Ja mēs vēlamies emigrāciju apturēt un veicināt aizbraukušo cilvēku atgriešanos, mums ir nepieciešams izaugsmes temps, kas būtiski pārsniedz Eiropas vidējo. Tas ir absolūti iespējams, bet tam ir nosacījums, ka mēs ekonomiku liekam pirmajā vietā, bet mums šobrīd ekonomika nav pirmajā vietā,” uzsvēra Dombrovskis.

Vienlaikus viņš arī norādīja, ka Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums nākamajā gadā par apmēram 3% ir sasniedzams mērķis un viens no galvenajiem iemesliem, ja ne pats galvenais iemesls, šādam ekonomikas pieauguma tempam ir Eiropas Savienības fondu ieplūde.
Savukārt, jautāts, kā Latvijas ekonomiku varētu ietekmēt sarūkošais kravu apmērs no Krievijas, Dombrovskis atzīmēja, ka tas būtu atkarīgs no tā, kāds scenārijs tiks īstenots, tostarp, ja kravu no Krievijas nebūs vispār, efekts uz ekonomiku varētu būtu mērāms 4-5% apmērā no IKP. “Mūsu dzelzceļš ir daudz lielākā mērā atkarīgs no tranzīta no Austrumiem nekā, piemēram, Lietuvas un Igaunijas, kurām ir iekšējās kravas, tad, vai nu vajadzēs pieaicināt lietuviešus, kuriem ļoti labi izdodas izjaukt dzelzceļu, vai arī vajadzēs tērēt milzīgas subsīdijas, lai dzelzceļu uzturēt, kā to dara faktiski visas citas Eiropas valsis,” pauda Dombrovskis.

Piektdien Mālpilī notiek ikgadējs domnīcas “Certus” forums, kura fokusā šogad būs ekonomikas attīstības stratēģiskie virzieni.
Dombrovskis iepriekš atzīmēja, ka noteikt valsts stratēģiskas attīstības prioritātes ir liels izaicinājums, un, visticamāk, arī strīdu ābols. “Ir loģiski turpināt darbu pie jau sen iesāktā, vienlaicīgi saprotot, ka izrāviens tradicionālajās nozarēs, visticamāk, nenotiks. Izrāviens var notikt samērā jaunajās nozarēs, bet var arī nenotikt. Jaunajiem virzieniem parasti piemīt lielāks potenciāls, bet arī ir augstāks risks,” viņš sacīja.
Vadoties pēc šiem principiem un, balstoties dažādu nozaru analīzē, “Certus” saskata sešus prioritāros stratēģiskās attīstības virzienus – bioekonomika, apstrādes rūpniecība, tranzīts, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, Rīga kā savienotājpilsēta un veselības pakalpojumu eksports.

FOTO: baltic-ireland.ie



Draugiem.lv pase

reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie