Sestdiena, 19. oktobris, Varda dienas: Drosma, Drosmis, Elīna

Rinkēvičs: Diaspora ir jāskata kā iespēja, nevis problēma draugiem.lv

- 23.11.2017
Sadaļas: Ziņas - Atslēgvārdi: , ,

img_3174Diaspora ir jāskata kā iespēja, nevis problēma, Saeimas Eiropas lietu komisijas un Ārlietu komisijas kopsēdē sacīja Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V). Ministrs komisijas locekļiem sniedza īsu ieskatu par ikgadējo ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības (ES) jautājumos. Viņš vērsa uzmanību, ka Ārlietu ministrijas pārstāvji aktīvi tikušies ar diasporas organizāciju pārstāvjiem un notikušas sarunas par to, kā diasporas uzņēmēji varētu strādāt un sadarboties ar Latviju, arī par izglītības un piederības programmām.

Tāpat ministrija strādā pie konkrētām idejām par diasporas politikas koordināciju. Viņš vērsa uzmanību, ka budžeta projektā, ko skata Saeima, ir iekļauta ļoti nozīmīga summa tieši izglītības programmām. Pēc ministra domām, jautājumu loks, kas valsts institūcijām un Saeimai būs jārisina, ir stāsts par to cilvēku atgriešanos Latvijā, kas to vēlas.
“Galvenās problēmas, ko esam identificējuši, ir nevis uzsaukumi un lozungi, bet ļoti konkrētas lietas – vietu trūkums pašvaldību bērnudārzos, mājokļu trūkums, jo daudziem nav kur atgriezties. Ja mēs vēlamies piesaistīt šos cilvēkus atpakaļ, tad šis jautājums vairāk jārisina iekšpolitiski, ne ārpolitiski,” piebilda ministrs.
Rinkēvičs arī skaidroja, ka ziņojuma melnraksts šobrīd ir sadalīts vairākos blokos. Viens no tiem veltīts starptautiskā tiesiskuma stiprināšanai un šajā sakarā ministrs pauda pateicību Ārlietu komisijai par balsojumu un virzību galīgajam lasījumam Saeimā likumprojektam par Latvijas pievienošanos Starptautiskajai Tiesai.
Tāpat viens no blokiem skar ES nākotni, kur ietvertas tēmas par aizsardzību, eirozonu, par nepieciešamību strādāt ar Austrumu un Dienvidu kaimiņiem. Ziņojumā arī norādīts, ka Latvija vēl daudz var paveikt digitālās dienaskārtības nostiprināšanā kopā ar Baltijas kaimiņiem un enerģētikas savienības stiprināšanā.
“Trešais bloks ir saistīts ar Latvijas ārējo drošību. Nākamais gads ir NATO samita gads, tādēļ ir trīs konkrēti paveicamas lietas – gaisa telpas patrulēšanas pārveide par gaisa telpas aizsardzību, nostiprināt NATO spēku klātbūtni ne tikai Baltijas valstīs, bet arī Baltijas jūrā, kā arī kiberapdraudējuma novēršana,” teica ministrs.

Viņš arī atzīmēja, ka notiek darbs pie ārējās ekonomikas veicināšanas Baltijas jūras reģionā, Līča valstīs, ar kurām pēdējā laikā Latvijai veidojas laba sadarbība, un šis ir vektors, pie kura diplomāti un Ekonomikas ministrija nopietni strādā. Rinkēvičs apliecināja gatavību strādāt kopā ar Satiksmes ministrijas (SM) kolēģiem pie tranzīta kravu pārorientācijas, jo Krievijas kravas šobrīd pamazām tiek pārorientētas uz Krievijas ziemeļu ostām. Ministrs uzteica SM un Latvijas dzelzceļa paveikto jaunu partneru meklēšanā.
Bet atbildot uz Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājas Lolitas Čigānes jautājumu par ziņojumā iekļauto formulējumu, ka Latvijā pastāv viena no efektīvākajām kiberdrošības sistēmām, Rinkēvičs klātesošajiem uzsvēra, ka ziņojumā Latvijas kiberaizsardzība salīdzināta ar citām ES valstīm. “Starptautiski Igaunija un Latvija, salīdzinot ar vienu vai otru ES un NATO dalībvalsti gan juridiski, gan tehniski, nodrošinot sistēmu aizsardzību, ir tiešām daudz darījušas,” sacīja ārlietu ministrs.
Viņš brīdināja komisiju locekļus, ka gala ziņojumā janvāra sākumā vēl var tikt veiktas ļoti nopietnas izmaiņas “Breksit” sadaļā. “Ja mēs jutīsim, ka situācija kļūst dramatiskāka, mēs ierakstīsim konkrētu brīdinājumu par to, ar ko mums visiem var beigties “Breksit”, jo diemžēl ziņas no sarunu pusēm šobrīd nav pārāk labas, bet to mēs redzēsim decembra vidū,” piebilda ārlietu ministrs.

FOTO: baltic-ireland.ie



Draugiem.lv pase

reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie