Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM) nākamgad plāno ieguldīt 1,3 miljonus eiro aptuveni 350 Latvijas valsts simtgades publiskās diplomātijas programmas projektos vismaz 50 valstīs, komentējot ministrijas 2018.gada budžetu, aģentūrai LETA sacīja ĀM preses sekretārs Gints Jegermanis.
Jegermanis skaidroja, ka ĀM budžets 2018.gadā ir 67,1 miljons eiro, kas tiek sadalīts vairākās politikas jomās.

Latvijas ārpolitikas plānošanai un īstenošanai paredzēta lielāka daļa jeb 53,4 miljoni eiro, kuros ietilpst arī diplomātisko un konsulāro misiju ārvalstīs darbības nodrošināšana. Tāpat ministrijas budžetā ir paredzēti 11,9 miljoni eiro iemaksām starptautiskajās organizācijās, 463 800 eiro ir plānoti attīstības sadarbības projektu īstenošanai un 309 000 eiro – Latvijas institūta darbam.
Būtisks papildu finansējums 2018.gadā ir piešķirts Latvijas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību telpu, drošības sistēmu un materiāltehniskajam nodrošinājumam, proti, 1,15 miljoni eiro. Kā lielākos projektus Jegermanis minēja jaunu telpu izvēli un labiekārtošanu, drošības sistēmu un serveru telpas izbūvi vēstniecībai Īrijā, drošības sistēmu izbūvi vēstniecībā Ķīnā, kā arī konsulārās nodaļas pārbūvi vēstniecībā Uzbekistānā.
Savukārt 1,67 miljoni eiro ir paredzēti Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta stiprināšanai un Latvijas drošības un ekonomisko pamatinterešu aizstāvībai, 198 000 eiro Latvijas prezidentūrai Kodolmateriālu piegādātāju grupā 2018.-2019.gadā un 78 000 eiro tiks ieguldīti konsulāro amatpersonu apmācībai un profesionālās kvalifikācijas celšanai. Tikmēr līdzfinansējums Latvijas Ārpolitikas institūta darbības nodrošināšanai būs 87 800 eiro, bet plānotais finansējums diasporas atbalsta projektiem nākamgad ir 226 238 eiro.
Būtiska ministrijas 2018.gada finansējuma daļa jeb 1,5 miljoni eiro plānota Latvijas valsts simtgades pasākumu īstenošanai. 1,3 miljonus eiro plānots ieguldīt vairāk nekā 350 Latvijas valsts simtgades publiskās diplomātijas programmas projektos vismaz 50 valstīs. Programmas uzdevums ir sniegt ievērojamu ieguldījumu Latvijas ārpolitikas prioritārajos virzienos. Tā paredz noteiktu atbalstu Latvijas un ārvalstu dažādu nozaru institūciju un privātā sektora ilgtspējīgai sadarbībai, Latvijas intelektuālās un saimnieciskās konkurētspējas stiprināšanai.

Jegermanis skaidroja, ka ministrijas budžeta plānošana un piešķirto līdzekļu lietošana izriet no Latvijas ārpolitikas prioritātēm, par kurām katru gadu janvārī Saeimā notiek ārpolitikas debates, tāpēc šajā brīdī ir lietderīgi uzsvērt tikai dažus svarīgākos darbības virzienus. Viņš uzsvēra, ka ministrija gādā par Latvijas ārējo drošību, diendienā cieši sadarbojoties ar Valsts prezidentu, Saeimu, Aizsardzības ministriju, sabiedriskajām organizācijām un domnīcām Latvijā. Tāpat lielu ieguldījumu veic Latvijas vēstniecības un pārstāvniecības.
ĀM preses sekretārs vērsa uzmanību, ka 2018.gadā Briselē notiks nākamais NATO samits, tādēļ notiek ļoti intensīvs darbs, lai samita laikā tiktu pieņemti jauni Baltijas drošībai būtiski lēmumi. Turpinās darbs pie NATO kolektīvās aizsardzības un atturēšanas stiprināšanas, pie NATO Varšavas samita lēmumu īstenošanas atbilstoši Latvijas drošības interesēm.
Kā svarīgu sadarbības virzienu Jegermanis minēja arī sadarbību Eiropas Savienībā (ES). Viņš sacīja, ka šajā darbības laukā ministrijas rīcībā ir dažādi instrumenti – intensīvs divpusējo vizīšu, samitu, sanāksmju, konsultāciju grafiks visa gada garumā visos valsts pārvaldes līmeņos ciešā sadarbībā ar Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS), pārējām ministrijām, Saeimu un citām pusēm.
Kā uzskata ĀM, darbā par Latvijas starptautiskajiem sakariem ekonomikā lielu atbalstu Latvijas uzņēmumu spējā eksportēt sniedz Latvijas vēstniecības, kas nereti sadarbojas ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA). Latvijas uzņēmējiem tiekot piedāvāts daudzveidīgs atbalsts, rīkojot seminārus, kontaktbiržas, sniedzot atbalstu gadatirgos un citos forumos. Vēstniecības rīko reģionālās vizītes, kuru laikā Latvijas uzņēmējiem paveras jaunas iespējas kontaktiem.
Ministrijas preses sekretārs vērsa uzmanību, ka drīzumā Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) dosies darba braucienā uz Dienvidamerikas zemēm. Ļoti rūpīgi tiek plānotas arī daudzas divpusējās vizītes 2018.gadam.
Vēstniecības sniedz daudzveidīgu atbalstu un cieši sadarbojas arī ar diasporu. Ministrija nākamgad turpinās atbalstīt Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra darbību, kā arī atbalstīs tautiešus iekļaujošus pasākumus Latvijas valsts simtgades ietvaros. Tāpat ministrija plāno sniegt atbalstu tautiešu organizāciju un diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību projektiem diasporas atbalstam, plānojot atbalstīt vismaz 100 projektus.
Līdzekļi nepieciešami sniedzot arī konsulāros pakalpojumus. Vēstniecības un konsulāti sniedz konsulāro palīdzību ārkārtas situācijās nonākušajiem un sniedz konsulāros pakalpojumus un izsniedz vīzas ceļošanai uz Latviju. Ņemot vērā to, ka Lielbritānijā un citviet Eiropā ir koncentrējies ievērojams skaits Latvijas valstspiederīgo, vēstniecības dažkārt ir iesaistītas ļoti sarežģītu jautājumu kārtošanā, stāstīja Jegermanis.
Nākamgad Latvijas vēstniecības piedalīsies Saeimas vēlēšanu rīkošanā ārzemēs. Latvijai ārvalstīs ir 47 pārstāvniecības, kas ir jāuztur labā darba kartībā, kas regulāri prasa ieguldījumus telpu remontos, iekārtošanā, infrastruktūras modernizēšanā un pilnīgošanā.

FOTO: baltic-ireland.ie