Laikraksts The Irish Times šodien publicējis skaidrojumu par to, kāpēc tik ļoti slavētie īres kontroles pasākumi, kas tika ieviesti pagājušajā gadā, ļoti mazā mērā ir ietekmējuši īres cenu kāpumu.
Rakstā skaidroti arī ceļi, kurus mājokļu īpašnieki izmanto, lai apietu šos noteikumus, kā arī faktori, kas nosaka, kāpēc noteikumi nedarbojas.

Īpašnieks, kura īres māja atrodas netālu no Dublinas, izīrēja to par 1300€ mēnesī, kas ir krietni zemāk nekā vidēji 1800 € – cena, kas ir vidējā šajā rajonā šobrīd. Īres kontroles noteikumi nosaka, ka īres maksu drīkst paaugstināt tikai par 4% gadā, bet gadījumos, kad izīrēšana uzsākta pirms 2016.gada beigām, to drīkst paaugstināt tikai par 2%. Tātad īpašnieks drīkstēja paaugstināt īres maksu par nelielu summu. Lai no tā izvairītos, viņš pārdeva šo māju un nopirka tieši tādu pašu kaimiņos. Tajā pirms tam dzīvoja īpašnieki, tātad tā nav pakļauta īres kontroles noteikumiem un jaunais īpašnieks pavisam legāli to izīrē par 1900 € mēnesī.
Lai arī šis, iespējams, nav vistipiskākais gadījums, tas parāda, kā īres kontrole izkropļo tirgu.
Jaunākie Residential Tenancies Board (RTB) dati liecina, ka īres cenas turpina pieaugt visā valstī par apmēram 10% gadā un vidējā cena šobrīd ir 1056 €.
Tomēr šķiet, ka īrnieki pārāk daudz cer uz īres kontroles noteikumu rezultātiem, jo tie nedarbojas kā cerēts un tam ir vairāki iemesli.
1. Izņēmumi
Īres maksas griesti nav jāievēro attiecībā uz jaunuzbūvētiem mājokļiem un to izīrētājiem ir tiesības noteikt jebkuru cenu. Tāpat īres kontroles pasākumi neattiecas uz īpašumiem, kas iepriekš nav tikuši izīrēti. Šo mājokļu īpašnieki bieži vien nosaka krietni augstākas īres maksas, lai nosegtu savus zaudējumus turpmākajos pāris gados, kad īres cenas tirgū paaugstināsies, bet īpašnieks nedrīkstēs tās paaugstināt vairāk kā par 4%. Statistika liecina, ka arvien vairāk investoru izvēlas tieši šādus īpašumus.

Vēl kāda iespēja izvairīties no kontroles noteikumu ievērošanas ir atbrīvot mājokli no īrniekiem, paziņojot par nepieciešamību “veikt būtiskus uzlabojumus”. Bieži vien tas nozīmē tikai elementāru kosmētisko remontu. Lai to novērstu, novembrī RTB pastiprināja prasības attiecībā uz šo noteikumu – īpašniekiem ir jāveic ievērojamas izmaiņas, lai varētu pretendēt uz atbrīvojumu, piemēram, bēniņu vai garāžas pārbūve vai ārējo logu un durvju nomaiņa. Nelieli un kosmētiski uzlabojumi, piemēram, jauni paklāji vai krāsošana un flīzēšana nederēs. Tomēr īpašnieki arī šos apstākļus izmanto, lai izvirītos no īres kontroles pasākumu ievērošanas.
2. Dažādiem īres gadījumiem tiek piemēroti atšķirīgi noteikumi.
Īrniekiem, kuri sākuši mājokli īrēt pirms īres kontroles pasākumu stāšanās spēkā 2016.gada 24.decembrī, īres maksu var pacelt tikai par 2% gadā, tiem, kas sākuši pēc minētā datuma – par 4% gadā.
Šis noteikums bieži vien rada īpašniekos vēlmi atbrīvoties no esošajiem īrniekiem un atrast jaunus.
3. Īpašumu tirgus
Izīrētājs var nolemt, ka īpašumu cenas ir pamatīgi augušas, tāpēc šobrīd ir izdevīgi mājokli pārdot.
Taču problēma ir tajā, ka īpašumā, piemēram, kopš 2015.gada dzīvo īrnieki, kas maksā par trešdaļu zemāku īres maksu nekā vidējā tirgus cena. Īres kontroles noteikumu dēļ investors labāk iegādāsies kaimiņu māju, uz kuru noteikumi neattiecas, tātad izīrētājs savu īpašumu būs spiests pārdot lētāk.
Statistika par īpašumu izsolēm liecina, ka visveiksmīgāk tiek pārdoti īpašumu, kas nav izīrēti un nav tikuši izīrēti vismaz 24 mēnešus pirms noteiktais rajons kļuvis par īres noslogojuma zonu.
4. Iespēja uzraudzīt īres tirgu
RTB norāda, ka padomei nav tiesību izmeklēt, vai īpašnieki ievēro īres kontroles noteikumus īres noslogojuma zonās. Piemēram, ja īpašums ticis izīrēts par vienu cenu, bet pēc tam parādās portālā daft.ie jau ar 15% augstāku īres cenu, PRTB nav iespējams to identificēt. Tas iespējams tikai tad, ja īrnieki vēršas RTB piedāvātajā strīdu risināšanas dienestā. Ņemot vērā milzīgo īres mājokļu trūkumu, īrnieki bieži izvēlas noklusēt un nesākt strīdu, ja īpašnieks palielina īres maksu vairāk kā par 4%.

FOTO: baltic-ireland.ie