Trešdiena, 19. septembris, Varda dienas: Verners, Muntis

Deputāts: Iespēja diasporai reģistrēt savu e-adresi atvieglos daudzas problēmas draugiem.lv

- 11.01.2018
Sadaļas: Ziņas - Atslēgvārdi: , , ,

img_4771Iespēja diaspsoras un Latvijas iedzīvotājiem reģistrēt savu adresi ar e-adreses palīdzību atvieglotu daudzas problēmsituācijas, sarunā ar aģentūru LETA sacīja Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ritvars Jansons (VL-TB/LNNK).

Šī un citas iespējas, kā atvieglot savas dzīvesvietas reģistrāciju ārvalstīs esošajai diasporai, apspriestas trešdienas komisijas sēdē, kuras laikā Eiropas Latviešu apvienības (ELA) vicepriekšsēde Elīna Pinto komisijas deputātus informēja par vairākām problēmām, ar kurām saskaras latviešu diasporas pārstāvji, ārvalstīs reģistrējot savu dzīvesvietu Latvijas iedzīvotāju reģistrā. Savukārt šodien notikusi darba grupa, kurā padziļināti diskutēts par iespēju paātrināt elektroniskās adreses ieviešanu kā alternatīvu deklarētajai adresei saziņai ar valsti un pašvaldību.
Oficiālās elektroniskās adreses likums, par kura stāšanos spēkā šī gada 1.martā ir atbildīga Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), nosaka, ka privātpersonas var šo adresi deklarēt sākot no šī gada 1.jūnija. Darba grupas locekļi noskaidrojuši, ka tehniskas iespējas privātpersonām deklarēt adresi ātrāk par 1.jūniju nav, taču ātrāk šim datumam piekrīt arī ELA un tas apmierinājis arī citus darba grupas locekļus.
“Privātpersonas, tajā skaitā diasporas un Latvijas iedzīvotāji varēs reģistrēt savu oficiālo adresi ar oficiālās e-adreses palīdzību no 1.jūnija un tas atvieglos daudzas reģistrācijas problēmas. Mākslīgi paātrināt šo likumu nav iespējams un nav lielas vajadzības, jo neatrisina kaut kādas ar ekonomiku saistītas problēmas,” teica Jansons.

ELA trešdienas komisijas sēdē arī izteica priekšlikumu paredzēt iespēju cilvēkiem deklarēt divas adreses – vienu Latvijā un vienu ārzemēs. Komisijas priekšsēdētājs uzsvēra, ka darba grupai apspriedes laikā izkristalizējies viedoklis, ka viena no šīm adresēm varētu tikt uzrādīta vienkārši kā pagaidu adrese.
“Tas būtu daudz konstruktīvāk, proti, ja dzīvesvieta ir piesaistīta nodokļu maksāšanai vai bērnudārza rindai un, ja parādās, ka cilvēks ārvalstīs ir tikai uz konkrētu laiku, bet vēlāk atgriežas, tad šeit ir saglabājusies dzīvesvietas deklarācijas adrese un viņš turpina maksāt nodokļus tepat Latvijā,” piebilda komisijas priekšsēdētājs.

Vienlaikus Jansons skaidroja, ka tas ir komplekss risinājums un Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) jau strādā pie šāda projekta ieviešanas, kas tādējādi paredzētu izmaiņas Dzīvesvietas deklarēšanas likumā. Viņš uzsvēra, ka dažādu ministriju līmenī jākoordinē šī principa noteikšana, jo jautājums ir saistīts gan ar nodokļiem, gan sociālajām garantijām un paredzams, ka tas nebūtu paveicams vēl šogad. “Secinājām, ka ministrijas to ātrāk panāks caur valsts sekretāru sanāksmi un caur Ministru kabinetu,” piebilda komisijas priekšsēdētājs.

Tāpat darba grupā šodien apspriests 10.janvāra komisijas sēdē ELA aktualizētais jautājums par to, ka šā brīža regulējums attiecībā uz dzīvesvietas paziņošanu tiem, kas dzīvo ārvalstīs, paredz, ka cilvēkam ir pienākums viena mēneša laikā kopš došanās prom no Latvijas paziņot par savu dzīvesvietu, lai viņš būtu sasniedzams valstij, tomēr šis termiņš ir pārāk īss. ELA ierosināja šo termiņu pagarināt uz trīs mēnešiem, kas atbilstu Eiropas Savienības normām.

“Komisijas sēdē izskanēja, ka 30 dienas ir ļoti īss periods un tie varētu būt trīs mēneši, kuru laikā jādeklarējas. Tas attiektos gan uz diasporu, gan Latvijas iedzīvotājiem. Vienlaikus skaidrs, ka risinājums problēmai ir tikai dienu skaita maiņa, tādēļ lēmumu par šādām izmaiņām Iedzīvotāju reģistra likumā komisijas sēdē pieņems deputāti,” teica Jansons.

Jau ziņots, ka 11.janvāra komisijas sēdes laikā Pinto deputātiem piedāvāja priekšlikumus atvieglot savas dzīvesvietas reģistrāciju ārvalstīs esošajai diasporai.

Viņa norādīja, ka dzīvesvietas reģistrācijai ir piesaistīta virkne dažādu praktisku, saimniecisku, ekonomisku lietu, kas diasporai rada praktiskas problēmas, lai atgrieztos Latvijā vai uzturētu saikni ar Latviju. “Piemēram, ir dažādas nodokļu likmes nekustamajiem īpašumiem, atkarībā no tā, kur cilvēks dzīvo. Cilvēki arī nevar iestāties bērnudārzu rindās pirms atgriešanās Latvijā, lai rastu bērniem aprūpi un paši varētu uzreiz stāties darbā. Mūsu mērķis ir aktualizēt problēmu, tādējādi rodot praktisku risinājumu, kas cilvēkiem, atrodoties ārvalstīs, palīdzētu uzturēt saikni ar Latviju un arī atgriezties,” uzsvēra Pinto.

Deputāts Ingmārs Līdaka (ZZS), komentējot dzīvesvietas deklarēšanas termiņa maiņu, pauda pārliecību, ka liela daļa cilvēku ir mobili un vairāki simti ceļo vairākus mēnešus, tādēļ viens mēnesis ir par īsu, lai deklarētu adresi un daudz mazāks procents no šīs mērķauditorijas deklarētu adresi, tādēļ priekšlikums palielināt termiņu uz trīs mēnešiem ir pareizs. Savukārt deputāts Andrejs Judins (V/Par!) pauda pārliecību, ka jārespektē cilvēka brīvība un būtu loģiski noteikt, ka ir jābūt kādam kanālam, lai valsts zinātu, kur atrodas tās valstspiederīgie, un tieši elektroniska sasaiste nevis konkrētas adreses norādīšana būtu piemērotākais veids.

“Kāpēc ir cilvēki, kas ziņo un neziņo par savu adresi? Jo mūsu tiesiskais regulējums dažādos jautājumos nav vienāds attiecībā uz cilvēkiem, kas dzīvo Latvijā un ārpus tās. Ja cilvēkam ir nekustamais īpašums un pašvaldība piešķir atvieglojumu 70% apmērā, piedodiet, bet cilvēks negribēs kliegt, ka viņš ir ārzemēs un atteikties no atvieglojuma,” sacīja Judins.

FOTO: baltic-ireland.ie



Draugiem.lv pase

reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie