10. janvārī Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs aicināja uz tikšanos Latvijas mediju pārstāvjus, lai informētu par ārlietu dienesta devumu valsts simtgades pasākumiem un Ārlietu ministrijas (M) koordinētās Latvijas simtgades publiskās diplomātijas programmu ārvalstīs 2017. un 2018. gadā, dara zināmu ĀM Komunikācijas grupa.

Sarunā ārlietu ministrs uzsvēra, ka Latvijas simtgade ministrijai un vēstniecībām dod papildu iespēju runāt par Latviju 100 gadu garumā, par mūsu cilvēku sasniegumiem sportā, kultūrā un citās jomās. Latvija ir ES un NATO dalībvalsts ar dinamisku kultūras dzīvi. Latvijas vēstniecības, pazīstot uzņemošās valsts vidi un tradīcijas, atbilstoši pielāgo savu simtgades programmu.
Ministrs skaidroja, ka saistībā ar Latvijas valsts simtgadi Ārlietu ministrijai ir plānots papildu finansējums publiskās diplomātijas pasākumiem ārvalstīs. “Simtgade ir lieliska iespēja piesaistīt mūsu ārvalstu sadarbības partneru uzmanību Latvijas sasniegumiem un veicināt turpmāko sadarbību konkrētos projektos – ekonomikā, drošībā, kultūrā un citās jomās. Mēs varam atgādināt par Latviju, paplašināt sadarbības partneru tīklu un vēl vairāk veicināt Latvijas atpazīstamību pasaulē”, sacīja ārlietu ministrs.
Ministrs īpaši pieminēja trīs tuvākajā laikā gaidāmos notikumus: Baltijas un Francijas valstu prezidentu dalību izstādes “Baltijas simbolisms” atvēršanā Parīzē Orsē muzejā aprīļa sākumā, Latvijas dalību Londonas Starptautiskajā grāmatu tirgū aprīlī, kurā Baltijas valstis būs īpašo viesu statusā, kā arī Baltijas mūzikas festivālu Berlīnē februārī, kas veltīts Baltijas valstu simtgades svinībām Vācijā. Arī šajā festivālā visas trīs Baltijas valstis būs goda viesu statusā.

Ārlietu ministrijas Komunikācijas direkcijas vadītājs Gints Jegermanis, ārlietu ministra padomnieks Mārtiņš Drēģeris un simtgades projektu koordinatore Vita Timermane-Moora žurnālistiem sīkāk raksturoja, kā Latvijas vēstniecības un pārstāvniecības īsteno simtgades projektus, kā tie tiek analizēti un apstiprināti īpašā Ārlietu ministrijas komisijā, kā arī informēja par paveikto 2017. gadā un šī gada norisēm. Savukārt Valsts protokola vadītāja Elita Kuzma pastāstīja par gaidāmajām citu valstu amatpersonu divpusējām vizītēm Latvijā un kā tajās atspoguļosies valsts simtgades svinības.

Tāpat žurnālisti tika informēti, ka jau drīzumā janvārī ikviens Latvijas iedzīvotājs vēstniecību simtgades programmai varēs sekot ministrijas mājaslapā, kur kalendāra formātā būs pieejami visi Ārlietu ministrijas apstiprinātie vēstniecību simtgades projekti. Latvijai ārvalstīs ir 48 pārstāvniecības, kas vairāk nekā 60 valstīs īstenos lielu skaitu projektu.
Ārlietu ministrijas koordinētā Latvijas valsts simtgades publiskās diplomātijas programma ir veidota, lai aktīvi darbotos Latvijas ārpolitikas prioritārajos virzienos – ekonomiskā izaugsme, nacionālā drošība, ES vienotība un efektivitāte, aktīva darbība ES kaimiņpolitikā. Simtgade šajā kontekstā ir lieliska iespēja piesaistīt mūsu ārvalstu partneru uzmanību Latvijas sasniegumiem un veicināt turpmāko sadarbību, piemēram, konkrētos projektos ekonomikā, drošībā, kultūrā, izglītībā.
Simtgades publiskās diplomātijas programma sniedz atbalstu esošai Latvijas un ārvalstu valsts, pašvaldību dažādu nozaru institūciju un privātā sektora sadarbībai un tās veicināšanai, tai skaitā simtgades diasporas un starptautiskajai kultūras programmai, nodrošinot pasākumam valstisku nozīmību. Lai sasniegtu plašāku mērķauditoriju, īpaša uzmanība tiek pievērsta informācijai par Latviju svešvalodās.

2017. gadā Ārlietu ministrijas koordinātās simtgades publiskās diplomātijas programmas ietvaros notikuši 68 pasākumi 25 valstīs, tai skaitā izstādes Kaļiņingradā (Krievija), Helsinkos (Somija), pētījuma Latvijas ārlietu simtgade prezentācijas Austrijā un Ukrainā, Latvijas dienas Bilbao (Spānija), Latvijas nedēļa Pērnavā (Igaunija), Baltijas diena Dublinā (Īrija), Baltijas dienas ANO (Ņujorkā, ASV), Ēģiptes, Korejas un Ukrainas žurnālistu braucieni uz Latviju, Latvijas arhitektūras ceļojošā izstāde, izdevums un simpozijs Japānā, Latvijas kino dienas Sanktpēterburgā (Krievija), atbalsts Latvijas filmu un kino ekspertu dalībai festivālos ASV, Krievijā, Ēģiptē, Ungārijā, Zviedrijā, Luksemburgā. Latvijas vēstures izdevums baltkrievu valodā, divpusējo attiecību pētījumi (Ukraina, Itālija, Turcija), grāmatu un tulkojumu prezentācijas Itālijā, Beļģijā, Krievijā, Baltkrievijā, kā arī publiskās diplomātijas atbalsts mūzikas un vizuālās mākslas projektiem Krievijā, Itālijā, Lietuvā, Nīderlandē, Kanādā, ASV, Somijā, Japānā, Vācijā, Nīderlandē.

2018. gada pirmajam pusgadam apstiprināti jau vairāk nekā 80 pasākumi.

FOTO: Ārlietu ministrija