Sestdiena, 19. oktobris, Varda dienas: Drosma, Drosmis, Elīna

ĀM šogad izstrādās diasporas likumu, ar mērķi sniegt praktisku atbalstu reemigrantiem draugiem.lv

- 16.01.2018

img_3452Ārlietu ministrija (ĀM) šogad izstrādās diasporas atbalsta likumu, kas paredzēs sniegt praktisku atbalstu valstspiederīgajiem, kas vēlas atgriezties Latvijā, sarunā ar aģentūru LETA norādīja ĀM parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukašveica. Viņa skaidroja, ka darbā ar diasporu redzami virkne uzlabojumu, piemēram, pieaudzis atbalsts diasporas pasākumiem un atbalsts izglītībai un latviešu valodas mācībām ārzemēs, tomēr ministrija identificējusi, ka ir svarīgi, lai sadarbība ar diasporu būtu koordinēta un “skatīta vienotā sistēmā”, tādēļ nepieciešams likums.

Kalniņa-Lukaševica vērsa uzmanību, ka uz likuma nepieciešamību norāda arī pērn Latvijas Universitātes (LU) Diasporas un migrācijas pētījumu centra izstrādātā pētījuma par diasporas politiku secinājumi. Tajos īpaši uzsvērts, ka svarīga ir kopīga diasporas politika. Parlamentārā sekretāre uzsvēra, ka likuma izstrādāšana un pieņemšana nodrošinātu valsts un diasporas sadarbības mērķu ātrāku sasniegšanu, kas nozīmētu stiprināt diasporas nacionālo identitāti un saikni ar Latviju un veicināt reemigrāciju.
Parlamentārā sekretāre skaidroja, ka likumā būtu jādefinē diasporas politikas mērķi un uzdevumi, kā arī institūciju atbildība un pienākumi. No satura viedokļa redzami četri galvenie politikas virzieni, pirmkārt, latviskās identitātes un piederības sajūtas Latvijai stiprināšana, otrkārt, diasporas saliedēšana, ieguldījumu apzināšana un mērķtiecīga iesaistīšana Latvijas tautsaimniecībā un zinātnē, treškārt, diasporas pilsoniskās un politiskās līdzdalības veicināšana, ceturtkārt, atbalsta sniegšana tiem, kas vēlas atriezties.
“Šie visi jautājumi ir cieši saistīti, jo tie cilvēki, kuri uztur piederības sajūtu Latvijai, kuriem ir ciešāka latviskā identitāte un kuri iesaistās diasporas pilsoniskajās un politiskajās aktivitātēs, ir tie, kuri vairāk izvērtē iespēju atgriezties, tādēļ sadarbība ar diasporu ir nepieciešama, lai viņi vairāk apsvērtu iespēju atgriezties,” atzīmēja Kalniņa-Lukaševica.
ĀM pārstāve vērsa uzmanību, ka tuvākajā laikā plānots izveidot ĀM vadītu plašu darba grupu, kurā lūgti iesaistīties dažādu ministriju, tajā skaitā Kultūras ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), Ekonomikas ministrijas (EM), Saeimas Ārlietu komisijas un Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas, kā arī Eiropas Latviešu apvienības (ELA) un Pasaules Brīvo Latviešu apvienības un citi pārstāvji.
“Aptuveni līdz aprīlim darba grupā būtu jānonāk pie skaidra redzējuma par jautājumiem, kas ir šajā likumā, lai pēc tam varētu virzīties likuma pieņemšana Ministru kabinetā un Saeimā. Pirmajai darba grupas sanāksmei noteikti būtu jānotiek janvārī,” teica Kalniņa-Lukaševica, piebilstot, ka likuma izstrāde notiek sadarbībā ar LU Diasporas un migrācijas pētījumu centru, kā arī, izmantojot informāciju no centra pērnā gada pētījuma un cieši sadarbojoties ar diasporas organizācijām.

Plānots, ka likums noteiks, kurām valsts vai pašvaldību iestādēm būs obligāti noteikts palīdzēt no ārzemēm atbraukušajiem tautiešiem. Parlamentārā sekretāre norādīja, ka svarīgi vienoties par to, kāds atbalsts diasporai ir sniedzams un kā vislabāk tas ir koordinējams, tādēļ darba grupā aicināti piedalīties arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Pārresoru koordinācijas centra pārstāvji.
“Izglītības, mājokļa un nodarbinātības jautājumos liela nozīme ir arī ministrijām un pašvaldībām. Likumā lūkosim būt pēc iespējas praktiskāki. Jāsaprot, ka likums nav mikromenedžmenta jautājums, bet par pienākumu sadalījumu lielajos jautājumos ir jāspēj vienoties,” teica Kalniņa-Lukaševica.
Pēc viņas domām, topošais likums ir laba iespēja ar spēcīgu vēstījumu Latvijas simtgadē parādīt to, ka visi 370 000 Latvijas valstspiederīgie pasaulē ir piederīgi un nozīmīgi Latvijai. Raugoties uz Latviju kā modernu valsti, Latvija ir visi tās valstspiederīgie kopā un kopīgi arī iespējams skatīties uz virkni attīstības jautājumiem, piebilda parlamentārā sekretāre.

Pašvaldību praksi atbalsta sniegšanā no ārzemēm atbraukušajiem valstspiederīgajiem šobrīd apkopo ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V), kurš jau viesojies Tukumā, kā arī plāno apkopot Valmieras, Cēsu un Kuldīgas praksi šajā jautājumā.
Ministra ikgadējā ziņojumā par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos 2017.gadā minēts, ka reemigrācijas process ir lielā mērā atkarīgs no efektīvas un mērķtiecīgas sadarbības IZM, EM un pašvaldību starpā. Sadaļā “Diasporas politika: tautieši ārvalstīs” skaidrots, ka, veicinot no valsts izbraukušo valstspiederīgo reemigrāciju, jāņem vērā, ka process būs veiksmīgs vienīgi situācijā, ja valsts un pašvaldības spēs nodrošināt atgriezušos cilvēkus ar mājvietām, skolām un bērnudārziem, tādēļ šis process ir lielā mērā atkarīgs no efektīvas un mērķtiecīgas sadarbības IZM, EM un pašvaldību starpā.

Savukārt ELA veiktā aptauja secina, ka politiskā līmenī aktualizējoties reemigrācijas jautājumam, viena no diasporas grupām, kas izrāda vislielāko gatavību atgriezties Latvijā pavisam, ir Eiropas valstīs strādājošie pirmspensijas vecuma cilvēki. “Aptauja liecina, ka pie ārvalstu neapliekamā minimuma aizsardzības Latvijā valsts un pašvaldību budžetu papildinātu vērā ņemami iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi, kas ļautu stiprināt pašvaldību kapacitāti un pakalpojumus. Nemateriālais ieguvums būtu mūsu senioru iespēja vecumdienas pavadīt dzimtajās pilsētās un novados savu tuvinieku lokā, kā arī viņu joprojām ārvalstīs mītošo bērnu un mazbērnu saiknes uzturēšana ar Latviju,” uzsvēra ELA vicepriekšsēde Elīna Pinto.

FOTO: baltic-ireland.ie



Draugiem.lv pase

reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie