Šonedēļ turpinās tiesas prāva pret Latvijas pilsoni Egitu Jaunmaizi, kura ir apsūdzēta par viņas kaimiņienes pašnāvības inscenēšanu un izmeklēšanas kavēšanu. Pirmdien tiesā liecības sniedza kriminālistikas psihiatrs Dr. Ronan Mullaney, kuram tika lūgts novērtēt apsūdzētās sievietes personību vardarbīgu attiecību kontekstā, ziņo Leitrim Observer.

Psihiatru bija pieaicinājis sievietes advokāts, lai viņš izskaidrotu jautājumus, kas attiecas uz “pamatotu attaisnojumu” apsūdzētās darbībām.
Egita Jaunmaize tiesā apgalvoja, ka inscenējusi kaimiņienes A.Ozoliņas pašnāvību, baidoties no sava vardarbīgā partnera, kurš sievieti viņas acu priekšā bija nogalinājis.
Psihiatrs liecināja, ka apsūdzētā 12 gadu vecumā cietusi no vardarbīga nozieguma, par kuru viens no vainīgajiem ticis notiesāts un nonācis cietumā. Viņš sacīja, ka cilvēki, kas kļuvuši par līdzīgu noziegumu upuriem bērnībā un pusaudžu vecumā, pieaugušo vecumā bieži vien izdara sliktas izvēles savās partnerattiecībās. Speciālists norādīja, ka šiem upuriem ir notrulināta spēja atpazīt iespējamās briesmas citos cilvēkos. Psihiatrs apliecināja, ka Jaunmaize cieš no posttraumatiskā stresa traucējumiem. Tas, visticamāk, saistīts ar šo bērnības pieredzi, kā arī ar to, ka viņas klātbūtnē partneris nogalināja kaimiņieni un apdraudēja arī viņas dzīvību.
Dr. Ronan Mullaney norādīja, ka apsūdzētās dzīvesveids un attiecības liecina, ka viņa, iespējams, nepietiekami novērtēja iespējamos draudus. Viņš sacīja, ka sievietei ir “potenciāls atkal kļūt par upuri, atkal un atkal iekļūt vardarbīgās attiecībās ar kontrolējošiem, ļaunprātīgiem partneriem”.

Psihiatrs nolasīja vairākus paziņojumus no cilvēkiem, kuri bijuši liecnieki vīrieša vardarbībai un norādīja, ka “viņš ir dominējošs, apdraudošs un psiholoģiski un fiziski ļaunprātīgs cilvēks.”
Ārstam tika jautāts, kādi ir faktori, kas liek sievietēm iesaistīties vardarbīgās attiecībās. Uz to viņš atbildēja, ka “jebkura fiziska, emocionāla vai seksuāla trauma, kas iegūta bērnībā, statistiski padara jebkuru personu neaizsargātāku pret atkārtotu kļūšanu par upuri.” Viņš piebilda, ka “agrīna traumatiska viktimizācija” rada pieaugošu bezspēcības sajūtu un vājina pretošanās mehānismu, tāpēc cietušie parasti paliek varmācīgās attiecībās.
Psihiatrs pastāstīja, ka, satiekot vīrieti, Jaunmaize zināja, ka viņš tikko iznācis no cietuma Latvijā, kur bija pavadījis astoņus gadus. Viņa zināja arī par vīrieša neonacistisko un rasistisko ideoloģiju un milzīgo svastiku, kas uztetovēta uz viņa krūtīm.
Dr. Ronan Mullaney skaidroja, ka apsūdzētā sākotnēji meloja izmeklētājiem, jo baidījās, ka varmāka, visticamāk, tiks atbrīvots no apcietinājuma un likumsargi viņu neaizstāvēs.
“Apvienoto Nāciju Organizācija visā pasaulē reģistrē slepkavību skaita līmeni un ir tikai sešas valstis, kurās sievietes biežāk nekā vīrieši kļūst par slepkavību upuriem. Viena no tām ir Latvija,” piebilda psihiatrs.
Lietas izskatīšana turpinās.

FOTO: www.breakingnews.ie ekrānattēls